Vispirms nāksies paskaidrot šīs recenzijas nosaukumu. Vēl nesenā sarunā ar draugiem spriedām, kas padara Bredu Pitu par Bredu Pitu. Pati īsākā atbilde būtu: viņš rada iespaidu, ka necenšas, bet viņam izdodas ar uzviju. Ar šo salīdzinājumu tikpat labi varētu rezumēt kā Pita ekrāna klātbūtni četru desmitgažu garumā un publisko tēlu, tā arī uz asfalta apļu drāmas F1 (2025) sižetu.
Ko tad vasarā cilvēkam vajag? Nekādus cepešus un mērces, vai ne? Kaut ko vieglu, kraukšķīgu, garšīgu un aromātisku… Galvenais, viegli pagatavojamu! Lūk, divas vienkāršas receptes!
Trešā lielākā Francijas pilsēta apbur ar pārsteidzoši relaksētu atmosfēru un krāšņu iespaidu kokteili, kurā savijas grandioza ielu māksla, grezni renesanses nami, alternatīvas noskaņas un franču izsmalcinātība. Lionu mēdz dēvēt par Francijas gastronomijas galvaspilsētu, un šis tituls straumēm vien pievilina gardēžus. Turp traucas arī filmu mīļotāji, lai paviesotos vietā, kur brāļi Limjēri reiz lika pamatus kinonozarei.
Šovasar visas pasaules uzmanību piesaistīja viena no pasaules bagātākajiem cilvēkiem – Džefa Beizosa – kāzas, kuras viņš, maigi izsakoties, organizēja ar vērienu, uz vairākām dienām teju pilnībā nosakot visas Venēcijas ikdienu. Par ko šāda veida notikumi liecina, un kādas tendences iezīmē mūsdienu Rietumu sabiedrības virzībā?