Pirms dažām dienām Itālijā ieradās vairāk par desmit Krievijas militāro transportlidmašīnu, kļūstot par sava veida simbolisku apliecinājumu tam, kādus mērogus ir sasniegusi Eiropas valstu savstarpējā norobežošanās.
Cīnoties pret koronavīrusa Covid-19 pandēmiju, Lielbritānijai un Eiropas Savienībai (ES) šonedēļ nācās uz nezināmu laiku atlikt arī sarunas par Londonas un Briseles turpmākajām tirdzniecības attiecībām. Pandēmija gan ir tikai viens no faktoriem, kas ietekmē šīs sarunas, par kuru iespējamo gaitu un iznākumu pastāv radikāli pretrunīgas versijas.
Pilnībā skaidrs, ka Covid-19 izplatība un centieni ierobežot vīrusu ir radījuši iespaidīgas problēmas tautsaimniecībai visos līmeņos – sākot ar atsevišķiem cilvēkiem un uzņēmumiem un beidzot ar globālo ekonomiku kopumā. Tajā pašā laikā nav izslēgta iespēja, ka Covid-19 tikai paātrina jau tāpat paredzamus procesus.
Eiropas kļūšana par jaunā koronavīrusa izplatības epicentru uzskatāmi demonstrē arī Eiropas Savienības (ES) kopējo mehānismu kliedzoši vājās vietas, it īpaši pilnīgu nespēju uzņemties iniciatīvu kritiskās situācijās, kā arī nodrošināt ES dalībvalstu kaut minimāli saskaņotu rīcību.
Marta sākumā pasaule saspringti gaidīja Krievijas un Turcijas prezidentu Maskavas tikšanās rezultātus. Viena no pasaules lielvarām – Krievija – un valsts ar otru lielāko armiju NATO – Turcija – bija nonākušas tikai soli no bruņotām sadursmēm Sīrijā, un šī iespēja šķita atklāti draudīga. Ne mazāk draudīgs ir fakts, ka pastāv augsta konflikta atkārtošanās iespēja.
Nedēļas sākumā Krievijas Valsts dome otrajā lasījumā apstiprināja izmaiņas Krievijas konstitūcijā, kuras ļaus valsts prezidentam Vladimiram Putinam 2024. gadā jau piekto reizi kandidēt uz Eirāzijas lielvalsts prezidenta posteni.
Krievijas atteikšanās pagarināt vienošanos par naftas ieguves apjomu samazināšanu tiek traktēta kā cenu kara sākšana ar ASV slānekļa naftas industriju.
Cīņas ar koronavīrusu Covid-19, kā arī satricinājumu naftas tirgos un biržās ēnā gandrīz bez ievērības tika atstāts kāds ASV Kongresa Pārstāvju palātas lēmums, kuram ilgtermiņā ar augstu ticamības pakāpi būs tālejošas ģeopolitiskās sekas.
"Klimata pārmaiņas ir globāls izaicinājums, kas ietekmē visu pasauli, šo pārmaiņu sekas ir redzamas visur: tie ir plūdi, mežu ugunsgrēki, viesuļvētras. Visi saprot, ka, ja netiks sperti aktīvi soļi klimata pārmaiņu mazināšanai un ilgtspējības nodrošināšanai, situācija kļūs tikai sliktāka," uzskata degvielas nozares uzņēmuma Neste viceprezidente ilgtspējas jautājumos Salla Ahonena.
Koronavīrusa Covid-19 epidēmija un iespējamā pandēmija ir ietekmējusi ne tikai globālo ekonomiku, bet kļuvusi arī par psiholoģisku un politisku faktoru. Sabiedrība daudzviet pasaulē ir sadalījusies tajos, kuri uzskata vīrusu par ārkārtīgi bīstamu un aicina pret to cīnīties ar radikālām metodēm, un tajos, kuri saistībā ar Covid-19 aicina neieslīgt pārspīlējumos.
Gaidāms, ka šā gada septembra sākumā Ņujorkā notiks piecu ANO Drošības padomes pastāvīgo dalībvalstu līderu tikšanās. Oficiāli tikšanās būs veltīta bruņojuma kontroles jautājumiem, bet neoficiāli tiek uzskatīts, ka galvenais mērķis ir sākt sarunas par jaunas pasaules kārtības izveidi.
Kataras galvaspilsētā Dohā 29. februārī tika parakstīta vienošanās starp ASV un kustību Taliban par karadarbības izbeigšanu Afganistānā. Vienošanās ļauj ASV izbeigt savu vairāk nekā 18 gadus ilgušo militāro klātbūtni Afganistānā, tomēr jautājums par mieru valstī, kurā jau nepilnu pusgadsimtu turpinās karadarbība, paliek atklāts.
Virkne Ukrainas plašsaziņas līdzekļu uzskata, ka viņu valsts valdību jau visdrīzākajā laikā varētu gaidīt ievērojami pārkārtojumi, tostarp tiek gaidīts, ka amatu zaudēs premjerministrs Aleksejs Gončaruks, bet viņa vietā stāsies viens no Ukrainas politikas ilgdzīvotājiem Sergejs Tigipko.
Nupat uzskatāmi piepildījās atsevišķu analītiķu jau labu laiku iepriekš izteiktās prognozes, ka gadījumā, ja ASV Demokrātiskās partijas priekšvēlēšanās pārsvaru sāks gūt partijas vadībai netīkamais Bērnijs Sanderss, ir gaidāma šī politiķa publiska ieskaitīšana Krievijas aģentu sarakstā.
Krievijas Baltijas jūras baseina ostu vājais punkts ir konteinerkravu pārkraušana, un Baltijas valstu ostām ir virkne priekšrocību cīņā par šo kravu iegūšanu.
Eiropas Komisijas iecere aplikt ar jūtamu nodokli aviācijas degvielu raisījusi asus strīdus. Skeptiķi norāda, ka tas vis nenozīmēs izmešu samazināšanu atmosfērā, bet gan tikai aviobiļešu sadārdzināšanos, radot papildu izdevumus aviopasažieriem.
Pēc tam kad Maskavā bez panākumiem noslēdzās Turcijas un Krievijas sarunas par risinājumu meklēšanu konfliktam Sīrijas Idlibas provincē, Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans pavēstīja par gatavību sākt militāru operāciju pret Sīrijas valdības karaspēku.
Nesen – janvāra beigās – vispirms Lielbritānija, bet dienu vēlāk Eiropas Komisija (EK) pieņēma lēmumus ierobežot, taču pilnībā neaizliegt Ķīnas informācijas tehnoloģiju giganta Huawei ražotā aprīkojuma izmantošanu piektās paaudzes jeb 5G mobilo tīklu izveidē.
ASV Demokrātiskās partijas biedri un atbalstītāji sākuši izvēlēties politiķi, kurš gada nogalē cīnīsies ar pašreizējo prezidentu Donaldu Trampu par tiesībām nākamos četrus gadus atrasties pie ASV stūres.
Vācijas federālās zemes Bavārijas galvaspilsētā Minhenē šodien sākas 56. Minhenes drošības konference, kas tradicionāli, un it īpaši rietumvalstīs, tiek uzskatīta par nozīmīgu notikumu starptautiskajā politikā.
Eiropas Savienības vadošo valsti Vāciju satricinājuši uzreiz divi ļoti nopietni iekšpolitiskie skandāli, kuru sekas var ietekmēt ne tikai procesus Vācijas iekšpolitikā, bet arī visas ES kopējo politiku.
Amerikas Savienoto Valstu Senātā ar prognozējamu iznākumu šonedēļ noslēdzās mēģinājums sākt impīčmentu pret ASV prezidentu Donaldu Trampu. Vienlaikus prezidenta attaisnošana Senātā ir tikai viena no pazīmēm, kura liecina – pagaidām Tramps ir pārliecinošs šā gada 3. novembrī gaidāmo ASV prezidenta vēlēšanu favorīts.
Kārtējais konflikts starp Krieviju un Baltkrieviju par Krievijas energoresursu piegāžu cenām šoreiz ir izrādījies ievērojami dramatiskāks nekā iepriekšējās domstarpības. Kāds būs konflikta iznākums, pagaidām vēl nav skaidrs, tomēr viens no nākotnes scenārijiem varētu būt naftas piegāžu Baltkrievijai diversifikācija, kas paver iespējas arī Latvijai.
Pagājušajā nedēļā ASV prezidents Donalds Tramps publiskoja savu Izraēlas un palestīniešu miera plānu (tā politisko daļu), kuru pats nodēvēja par gadsimta darījumu. Iespēja, ka gadsimta darījums tiks īstenots, gan ir atklāti niecīga, tomēr plāna esamība sola īstermiņa dividendes tā autoriem.
Āzijas lielvalsts Ķīna jau kārtējo reizi kļuvusi par jaunas un nāvējošas infekcijas slimības – koronavīrusa 2019-nCoV – uzliesmojuma vietu. Neraugoties uz vērienīgiem saslimstības ierobežošanas pasākumiem, joprojām pastāv bažas par iespējamu epidēmijas vai pat pandēmijas sākšanos, un raisās arī diskusijas, vai tiek reaģēts pietiekami ātri un darīts gana daudz šādu situāciju novēršanai.
Nupat Šveices kūrortpilsētā Davosā tika aizvadīts kārtējais ikgadējais Pasaules ekonomikas forums (PEF), kura oficiālā dienaskārtība bija veltīta galvenokārt ar klimata pārmaiņām saistītiem jautājumiem. Pie kam mērogos, kurus nav iespējams nodēvēt citādi kā par ekoloģiskās globalizācijas aktivizēšanu.
Pretrunīgas reakcijas un vērtējumus izraisījis Krievijas prezidenta Vladimira Putina pagājušajā nedēļā Pasaules holokausta forumā Jeruzalemē izteiktais aicinājums šā gada laikā sarīkot ANO Drošības padomes piecu pastāvīgo dalībvalstu līderu samitu.
Vācijas konferenču tūrisma industrijas pārstāvji uzskata nozares perspektīvas Eiropā par labām, lai gan arī norāda uz problēmām un izaicinājumiem, ar kuriem jau patlaban nākas un arī nākotnē nāksies sastapties pasākumu rīkotājiem.
Savās ikgadējās uzrunās Federālajai sapulcei – Krievijas parlamenta abu palātu deputātu, kā arī valsts augstāko amatpersonu kopīgai sanāksmei – Krievijas prezidents parasti paziņo par valsts attīstības tuvāko gadu prioritātēm. Ņemot vērā gan to, ka Krievija ir izteikti prezidentāla valsts, gan Putina personisko varu, kas jūtami pārsniedz likumā noteiktās robežas, šīs uzrunas tradicionāli tiek uzskatītas par vienu no šīs valsts iekšpolitiskās dzīves galvenajiem, bet bieži vien arī pašu galveno notikumu visā gadā.