Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā +2 °C
Skaidrs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Baiba Krastiņa

Koalīcijas darbs domē pagaidām iepauzēts(1)

Partijas Saskaņa Rīgas domes (RD) frakcija paziņojusi, ka aptur savu darbu koalīcijā līdz brīdim, kamēr Gods kalpot Rīgai (GKR) pieņems lēmumu par turpmāku sadarbību ar Neatkarīgo deputātu frakciju (NDF). Saskaņas deputāti tikmēr nepiedalīsies komitejas un domes sēdēs, tādējādi apdraudot arī pašvaldības nākamā gada budžeta pieņemšanu. Domes priekšsēdētāja vietniece Anna Vladova (S) skaidro, ka paziņojums par atteikšanos turpmāk strādāt ar NDF, tuvojoties pašvaldības budžeta veidošanai, nācis šādā laikā tieši tādēļ, ka Saskaņa neredz, kā tik nozīmīgā jautājumā būtu iespējams sastrādāties ar NDF.

Vai ārkārtas vēlēšanu otrais dubls?(5)

Rīgas domes (RD) koalīcijas starpā jau kādu laiku bija jūtams saspringums, un šonedēļ tas vairs netika slēpts. RD Saskaņas frakcija paziņoja, ka sastrādāties ar Neatkarīgo deputātu frakciju (NDF) vairs nav iespējams, tādēļ centīsies panākt Rīgas vicemēra Vadima Baraņņika (NDF) atsaukšanu no amata. Viņš ir arī Rīgas brīvostas valdē un vairāku pašvaldībai piederošu uzņēmumu kapitāldaļu turētājs domē.

Lai sadzirdētu sirdsmāsiņas(2)

Šobrīd notiek aktīva mediķu cīņa par lielāku finansējumu nozarei. Jau notikusi viena protesta akcija, kuras laikā vairāki tūkstoši veselības nozarē strādājošo cilvēku piketā pie Saeimas aicināja politiķus pildīt solījumus. Šodien noslēdzas vēl viena mediķu protesta akcija, lielākajām slimnīcām, ģimenes ārstu praksēm un citiem aizdedzot sveces, kā arī pusmastā nolaižot valsts karogu.

Rīdziniekiem neparocīgie tilti(8)

Dažāda veida satiksmes infrastruktūras problēmas Rīgu piemeklē laiku pa laikam – vai tie būtu aizkavējušies ielu remontdarbi, vai sliktā stāvoklī esoši tilti un ceļu pārvadi –, un rīdziniekiem pēdējo gadu laikā nācies saskarties ar daudzām neērtībām. Šogad pavasarī galvaspilsētā sava veida vietēja mēroga apokalipsi radīja Augusta Deglava tilta aizvēršana satiksmei un gandrīz vienlaicīgi sāktie remontdarbi uz Brasas pārvada. Deglava tilts pēc kāda laika satiksmei tika atvērts, bet remontdarbi tur vēl turpināsies arī nākamajā būvdarbu sezonā.

Vai viegli būt cietuma apsargam?(19)

Priekšstats par cietumiem daudziem ir stereotipu pilns, taču arī tajos nepieciešami darbinieki. Ar kādu ikdienu jāsastopas tiem, kas izvēlējušies strādāt ieslodzījuma vietā, un vai arī šeit iespējams veidot veiksmīgu karjeru?

Mediķi vienoti par veselību(13)

Visai emocionālā gaisotnē šonedēļ aizvadīts mediķu pikets pie Saeimas, kurā bija pulcējušies vairāki tūkstoši neapmierināto veselības nozares darbinieku. Pikets notika protesta akcijas Viena diena bez ārstniecības personāla ietvaros, kuras laikā, paužot neapmierinātību ar plānoto veselības aprūpes finansējuma apmēru tuvākajiem gadiem, savus pakalpojumus nesniedza liela daļa mediķu.

Solīts mediķu makā nekrīt(31)

Vairāki simti mediķu šodien piedalās piketā pie Saeimas, protestējot pret plānoto veselības aprūpes finansējuma apmēru tuvākajiem gadiem, kā arī atgādinot par deputātu pašu pieņemtajiem likuma grozījumiem, solot nākamgad par 20% palielināt ārstniecības personu atalgojumu. Vēl vairāki simti protesta akcijā iesaistīsies, atrodoties vienas dienas bezalgas atvaļinājumā un šodien medicīnas pakalpojumus nesniedzot.

Visu vajadzības apmierināt nav iespējams(1)

Latvijas Televīzija (LTV) šonedēļ publiski paudusi neizpratni par to, kā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) iecerējusi sadalīt vienu miljonu eiro, ko papildu finansējumā nākamā gada budžetā valdība plāno novirzīt sabiedriskajiem medijiem. LTV ieskatā iecerētais sadalījums – 750 tūkstoši eiro Latvijas Radio (LR) un 250 tūkstoši eiro LTV – nav proporcionāls un samērīgs, kā arī nav sagatavots saskaņā ar tādiem Eiropas Raidorganizāciju apvienības noteiktajiem finansējuma piešķīruma pamatprincipiem kā taisnīgums un pamatotība. No NEPLP locekļa Ivara Āboliņa paustā izriet, ka šā brīža situācijā sadalījums ir atbilstošs, tomēr viņš nenoliedz, ka nauda ir nepieciešama arī LTV.

Ar apņēmību reformēt Rīgu(39)

Pašreizējā koalīcija izstrādā vairākas valstij nozīmīgas reformas, un partiju apvienība Attīstībai/Par! (A/P) tās ja ne vada, tad "stumj", lai tās virzītos uz priekšu. Šādu pārliecību aizvadītajā A/P ietilpstošās partijas Latvijas attīstībai (LA) kongresā pauda partijas valdes priekšsēdētājs, A/P līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce.

Budžeta pieņemšana Saeimā pusceļā(19)

Tautas kalpi Saeimas ārkārtas sēdē trešdien sprieda par to, cik labs vai slikts ir nākamā gada valsts budžeta projekts. Vairāk nekā pēc septiņu stundu debatēm, tajās iesaistoties galvenokārt parlamenta opozicionāriem, budžeta projekts pirmajā lasījumā tika atbalstīts. Pret to balsoja visi klātesošie opozīcijas deputāti, kā arī liela daļa pie frakcijām nepiederošo parlamentāriešu.

Dzeramā ūdens biznesu turpinās(4)

Pirms vairāk nekā septiņiem gadiem nodibinātā uzņēmuma Aqua Riga līdzšinējo darbību nevarētu vērtēt kā ļoti veiksmīgu. Šis Rīgas pašvaldības ūdensapgādes kompānijas Rīgas ūdens dibinātais uzņēmums iepriekš strādājis ar vairāku tūkstošu eiro lieliem zaudējumiem, un uz Aqua Riga nelietderību ticis norādīts jau vairākkārt. Ar zaudējumiem uzņēmums strādāja arī 2018. gadā, tiesa gan, salīdzinoši maziem – 912 eiro –, bet šo gadu esot iecerēts noslēgt bez zaudējumiem. Dzeramā ūdens ražošanu neesot plānots pārtraukt, turklāt kaut kad nākotnē uzņēmuma darbības virzieni pat varētu tikt paplašināti – tas esot ierakstīts arī Rīgas ūdens attīstības stratēģijā, kas pagājušajā nedēļā iesniegts Rīgas domē. No turienes Dienai gan komentāru tā arī neizdevās sagaidīt.

Problēmas ar bērnudārzu rindām risina, bet tās turpina palielināties(7)

Nesen Saeimas gaiteņos ceļu sāka priekšlikums nodrošināt mācības valsts valodā ikvienā pašvaldības bērnudārzā. Nacionālā apvienība iecerējusi, ka tas dos iespēju virzīties uz pilnīgu pāreju uz mācībām latviešu valodā, kā arī ļaus samazināt bērnu rindas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs (PII). Rindu problēmai nesen atkal tika pievērsta lielāka uzmanība, jo atklājās, ka vietu uz pašvaldības bērnudārziem Rīgā gaida vairāk nekā 2220 bērnu, kas ir ievērojami vairāk nekā pērn. Rīgas domē (RD) to skaidro ar higiēnas prasībām, kas stāsies spēkā no nākamā gada. Problēmu RD cenšas mazināt, izmantojot pašvaldībai piederošās telpas, bet pagaidām jaunu bērnudārzu būvniecību nesola. Savukārt Rīgai blakus – Mārupes novadā – problēmu cer atvieglot, uzbūvējot jaunu pašvaldības bērnudārza ēku.

Kultūra ikvienam skolēnam(22)

Bijusī kultūras ministre Dace Melbārde (NA) paudusi, ka no amatā padarītā visvairāk lepojas ar Latvijas simtgades lielākā projekta Latvijas skolas soma izveidi. Projekta, kas nodrošina katram skolēnam iespēju vismaz vienu reizi mācību semestra laikā apmeklēt ar mācību saturu saistītas kultūras norises, realizācija sākās 2018. gada septembrī, un šonedēļ programmas īstenotāji tikās forumā, lai atskatītos uz pirmo gadu. Projekts esot sācies veiksmīgi un devis iespēju daudziem skolēniem apmeklēt tādus kultūras pasākumus, kas viņus interesējuši, bet, ļoti iespējams, nemaz netiktu apmeklēti, ja šādu iespēju nepiedāvātu Latvijas skolas somas ietvaros.

Vai viegli būt šoferim?(26)

Pasažieru autobusu vadītāju Latvijā trūkst, un šī ir viena no profesijām, kur izteikti mazāk ir sieviešu. Taču līdzās atbildībai, kas jāuzņemas par katra reisa pasažieru drošu nogādāšanu galapunktā, šoferu ikdienā netrūkst arī interesantu mirkļu un piemaksu var saņemt arī par baltu kreklu.

Ziedoto maizi gribētu vairāk(5)

Ir pagājuši gandrīz četri mēneši, kopš stājušies spēkā Pārtikas aprites uzraudzības likuma grozījumi, kas ļauj konkrētas pārtikas produktu grupas pēc minimālā derīguma termiņa beigām ziedot labdarībai. Lielākajiem Latvijas mazumtirgotājiem īpašas izmaiņas jaunā kārtība viņu pārtikas ziedošanas paradumos gan nav likusi veikt – veikalos tiek piegādāts tāds daudzums produktu, lai pārtikas atkritumu veidotos pēc iespējas mazāk. Tādējādi pārtikas ar beigušos derīguma termiņu, kuru varētu ziedot labdarības organizācijām, neesot daudz.

Tiesa rīkojumu par Ušakova atstādināšanu no mēra krēsla sāks vērtēt nākamgad(11)

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nams lietu par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (A/P) rīkojumu, ar kuru no amata tika atstādināts toreizējais Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņa), sāks skatīt nākamā gada februārī. Lieta šā gada maijā tika ierosināta pēc paša Ušakova pieteikuma.

Mazās skolas satraukušās(6)

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē otrdien sāks skatīt nākamā gada valsts budžeta likumprojektu. Viens no tā dēvētajā budžeta paketē iekļautajiem likumprojektiem ir grozījumi Izglītības likumā. Tie cita starpā paredz to, ka Ministru kabinetam būs tiesības noteikt minimāli pieļaujamo skolēnu skaitu arī pamatskolu klasēs un liegt darboties skolām ar nepietiekamu skolēnu skaitu. Pret veidu, kādā tiek virzīti tik nozīmīgi grozījumi, iebildusi Latvijas Pašvaldību savienība (LPS). Tā norāda, ka šādiem grozījumiem nav tiešas ietekmes uz valsts budžetu, tādēļ tie būtu jāskata vispārējā kārtībā, labāko risinājumu rodot diskusijās ar visām iesaistītajām pusēm.

Politiķiem būs jāizšķiras, vai vēlētāju apvienības varēs piedalīties vēlēšanās(3)

Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 60 partiju un padsmit partiju apvienību. Pašvaldību vēlēšanās tām konkurenci mēģina sastādīt arī vēlētāju apvienības, kas var startēt tikai novados, kur iedzīvotāju skaits nepārsniedz piecus tūkstošus. Tik mazu novadu pēc administratīvi teritoriālās reformas vairs nebūs, tādēļ arī šādu vēlētāju apvienību tālākais liktenis ir viens no jautājumiem, kam politiķiem jāpievēršas reformas kontekstā.

Jauni nepilsoņi turpmāk nedzims(39)

''Ar ko tu triju gadu vecumā atšķīries no tiem bērniem, kas vēl nav dzimuši?'' šāds retorisks jautājums ceturtdien Saeimas sēdē tika uzdots Nacionālās apvienības (NA) deputātam Jānim Dombravam. Viņš bija viens no aktīvākajiem pretiniekiem bijušā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa virzītajam likumprojektam par nepilsoņu statusa piešķiršanas izbeigšanu jaundzimušiem bērniem no 2020. gada 1. janvāra. Saeima šo likumprojektu ar pārliecinošu vairākumu šonedēļ atbalstīja galīgajā lasījumā, kopā balsojot koalīcijas un opozīcijas pārstāvjiem.

Trīs pilsētas saglabās statusu(18)

Liepājai, Rēzeknei un Daugavpilij saglabājot republikas pilsētas statusu, valdība nolēmusi pašreizējo 119 pašvaldību vietā tomēr izveidot 39. Par šādu pašvaldību skaitu koalīcijas partijas oficiālu vienošanos panāca tikai šonedēļ. Taču ar to, ka republikas pilsētas statusu varētu zaudēt, nav mierā Ventspils un Jelgavas pilsētu vadība.

Budžets sāk ceļu parlamentā(7)

Pirmdien Saeimā iesniegts 2020. gada valsts budžeta projekts, ko pagājušās nedēļas beigās pieņēma Ministru kabinets. Tas paredz, ka ieņēmumi pieaugs līdz 9,89 miljardiem eiro, bet izdevumi – nedaudz virs 10 miljardiem. Nodokļu maiņas 2020. gadā pagaidām nav paredzētas, bet tiks paaugstināts diferencētais neapliekamais minimums. Visvairāk naudas atvēlēts sociālajai aizsardzībai, un ievērojami līdzekļi piešķirti arī veselībai un izglītībai, tostarp mediķu un pedagogu algām, kam budžeta veidošanas laikā tika pievērsta arī liela sabiedrības uzmanība.

Vai viegli būt sētniekam?(17)

Visa darbdiena svaigā gaisā jebkurā gadalaikā var būt gan interesanta, gan fiziski grūta. Šī iemesla un arī atalgojuma dēļ sētnieka amata pienākumus ne visi ir gatavi uzņemties, taču šajā profesijā strādājošie atzīst: arī sētnieka darbs mainās un tam ir savas priekšrocības.

Skolotāji gatavi jauniem protestiem(13)

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai (LIZDA) darba netrūkst. Pavasarī pie Saeimas notika arodbiedrības organizēts pedagogu pikets, pieprasot solīto algu palielinājumu. Ja šim mācību gadam paaugstinājums tika izcīnīts, tad par nākamo nekādas garantijas vēl nav dotas, tādēļ LIZDA atkal draud ar skolotāju protestiem. Pagaidām gan vēl arodbiedrība devusi valdībai iespēju kompromisam, bet, ja tādu nesagaidīs, jau oktobra beigās iespējamā protesta forma un laiks varētu iegūt konkrētākas aprises.

Ar valdības akceptu iet tālāk(2)

Nedēļu vēlāk, nekā sākotnēji plānots, valdība otrdien atbalstīja bankas Citadele valdes locekles Santas Purgailes apstiprināšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja amatā. Iepriekš Ministru kabinetā šī lēmuma pieņemšana tika atlikta Attīstībai/Par! (A/P) un Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (NA) iebildumu dēļ.

Gaida jaunu valdi un piekto padomes locekli(6)

Aizvadīti trīs mēneši, kopš darbu sākusi pašvaldības uzņēmuma Rīgas satiksme padome. Tā joprojām darbu turpina trīs cilvēku sastāvā, lai arī vietas ir piecas. Uz vienu no šīm vietām augusta sākumā tika izsludināts konkurss, un potenciālā kandidāta nominēšana esot tuvāko nedēļu jautājums. Vieta padomē ir rezervēta arī Jurim Švanderam, bet oficiāli viņš šobrīd ir Rīgas satiksmes pagaidu valdē, tādēļ viņa vieta uzņēmuma padomē pagaidām esot "iesaldēta". Pienākumus padomē viņš varēs sākt pildīt tad, kad beigsies viņa pilnvaras pagaidu valdē. Tas, visticamāk, būs tad, kad tiks izraudzīta uzņēmuma jaunā valde piecu cilvēku sastāvā, kas nebūs ātrāk kā šā gada nogalē.

Gaidot mācības valsts valodā(21)

Jautājums par pilnīgu pāreju uz mācībām latviešu valodā vienmēr raisījis kaismīgas diskusijas ne tikai sabiedrībā, bet arī politiķu vidū. Pēc tam kad Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (NA) pirms divām nedēļām atkal šo jautājumu aktualizēja, koalīcija konceptuāli vienojās, ka izglītībai Latvijā jābūt valsts valodā. Tam sekoja kārtējais krievu skolu atbalstītāju protests, pēdējais no tiem pagājušajā nedēļas nogalē pulcēja ievērojamu skaitu protestētāju, no kuriem paši skolēni gan bija samērā maza daļa. Ceļu Saeimā jau ir sākuši vairāki NA izstrādāti likumprojekti, kas paredz pienākumu pašvaldībām nodrošināt iespēju iegūt izglītību valsts valodā ikvienā pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādē (PII). Lielajās pašvaldībās ārpus Rīgas, kurās ir liels skaits krievvalodīgo, gan neuzskata, ka šāds plānotais pārejas risinājums novērsīs bērnudārzu rindu problēmu.

Pārmet interpretēšanu, nosakot algu

Neskatoties uz to, ka Valsts kontrole (VK) jau iepriekš konstatēja vairākas nepilnības pašvaldību deputātu atlīdzības sistēmā, šī jautājuma tiesiskā regulējuma sakārtošana vēl nav sākta. VK revīzijā par Latvijas 2018. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem cita starpā secinājusi, ka pērn vairākas pašvaldības joprojām atšķirīgi turpināja interpretēt likumdošanā noteiktos mēnešalgas apmēra ierobežojumus.

Darbu atstās pirms Ziemassvētkiem(2)

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadītāja Dace Ķezbere darba attiecības ar mediju uzraugu beigs 15. decembrī. To, ka apsver padomes vadītājas amata atstāšanu, Ķezbere atzina jūlija beigās, solot lēmumu pieņemt līdz septembrim. Pagājušā mēneša sākumā viņa informēja, ka neatkāpsies, bet septembra pēdējā dienā tomēr paziņoja, ka plāno amatā atrasties vairs tikai divarpus mēnešu, lai arī pilnvaru termiņš beidzas tikai nākamā gada jūnijā. To viņa pamatoja citstarp ar politiķu spiedienu uz NEPLP, lielākos pārmetumus raidot Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Artusa Kaimiņa (KPV LV) virzienā. Pats Kaimiņš jebkāda politiskā spiediena izdarīšanu uz padomi un tās locekļiem noliedz.