Restorānā ar Bellu un Spartaku

Kaut nu mūsu mīļajā Latvijā pret cilvēkiem tiktu izrādītas tikpat lielas rūpēs un līdzcietība kā pret kvekšķiem. PAŠTĪKSMINĀŠANĀS UN ŽĒLSIRDĪBAS IMITĀCIJA! Jo rūpēties par dzīvnieku sanāk lētāk, nekā rūpēties par cilvēku, un tad var sist sev pa plecu un lielīties - cik es esmu labestīgs! Lielākā tikumiskā autoritāte Kristus vis neteica: mīli dzīvnieku kā sevi pašu, viņš teica - mīli tuvāko kā sevi pašu, tas ir, otru cilvēku!

Nevajag visu mest pār vienu kārti un pārspīlēt. Nekur rakstā nebija teikts, ka sunim ir jāatrodas iepirkumu grozā vai vispār jāvandās pa pārtikas lielveikalu. Runa ir par to, lai būtu viesnīcas, kur apmesties kopā ar suni, un ēdināšanas vietas.

Latvija mostas no paralītiskā ,miega! Patīkama ziņa. Dzīvnieks ir tīrāks par cilvēku, izņemot, protams, viņa ķepas, kurām nav apavu. Bet ķepas ir netīras tāpēc, ka cilvēki ir piespļāvuši un citādi piedrazojuši vidi, kurā paši dzīvo. Dzīvnieki nespļauj, nemet izsmēķus zemē un nepiedrazo vidi.

Dāmas ar suņiem... Skaisti, bezgala. Viena dāma savu suni bija ieguldījusi Alfas Rimi lielajos iepirkuma ratos. Kāds vīrietis nesmuki uzbruka, ka tais ratos tak iekšā liek pārtiku, bet te suns, kas nezin kur pa ielu vazājies. Kā tam vīrietim nebija kauna. Viņš galīgi nesaprata dāmas smalko dvēseli, kas lika savam buldogam tik vien kā ērti justies pirkumu ratos. Un tad, ka tur liek pirkumus? Un kas par to? Dāmas buldogs tik skaisti bija izlaidies pa lielajiem ratiem. Taisni prieks bija skatīties.