Franču impresionista, komponista Morisa Ravela operas galvenie akcenti ir smalka instrumentācija, džeza un tango ritmu, kā arī amerikāņu un ķiniešu tautas mūzikas motīvu pielietojums, tāpat arī inteliģenti humoristiskas atsauces uz divu citu mūzikas vēstures grandu - komponistu Kamila Sen-Sansa un Johanna Štrausa - mūziku. Opera Bērns un burvības (1925) ir viens no pēdējiem Morisa Ravēla skatuves darbiem, rakstīts pēc Sidonijas Gabrielas Koletas libreta.
"Negribu mācīties, gribu skriet ārā, ēst saldumus un raustīt kaķi aiz astes,” - tā dzied operas galvenais varonis Bērns. Māte par šo nav sajūsmā un ieslēdz Bērnu istabā, kur tam ar sausu maizi un tēju bez cukura jāgaida līdz vakariņu laikam. Bērns aizsviļās dusmās, sākot mocīt savas rotaļlietas, plēšot tapetes, dauzot traukus un visu, kas gadās pa rokai. Taču cerētā atvieglojuma vietā, kad Bērna niknums norimis, istabā esošie priekšmeti sāk savu Bērna pārmācīšanas procesu. Tie atdzīvojas un paver Bērnam jaunu, fantastikas pilnu pasauli, kurā viņš paliek aci pret aci ar dziedošu Krēslu, Kušeti, Pulksteni, Uguni, pasaku personāžiem, cipariem u.c. varoņiem.
Solistiem jāiejūtas neraksturīgās lomās, atdzīvinot un attēlojot nedzīvus priekšmetus, kas mums katram ikdienā ir līdzās. Fantāzijai vaļa tiek ļauta teju bez robežām, un uz skatuves būs ne tikai operdziedātāji, bet arī virkne baletdejotāju, iemiesojot jau vairāk kā gadsimtu iepriekš Riharda Vāgnera iecerēto skatuves mākslu saplūšanu vienā, radot tā saukto absolūto mākslu jeb Gesamtkunstwerk. Tiks izrādīts 2012. gada Glaindburnas festivāla iestudējums japāņu diriģenta Kazuši Ono vadībā, iestudējuma režisors – francūzis Lorāns Pellī.