Latvijas koncertdzīves ābolu ķocis. Latviešu komponisti jaundarbi Garīgās mūzikas festivālā

Latvijas koncertdzīves ābolu ķocis. Latviešu komponistu jaundarbi Garīgās mūzikas festivālā Vecajā Svētās Ģertrūdes baznīcā 4. septembrī. Vērtējums piecu punktu skalā.Zane Prēdele *Jūtams, ka festivāls izaudzis par būtisku mūsu kultūras rituālu. Koncerts ar četriem latviešu komponistu opusiem apliecināja, ka rituāla formas komponenti var būt variējoši - skaņdarbu garums, dzejas izvēle, viens vai pāris instrumentu kopā ar kori.

Galvenais šādā koncerta rituālā bija jaunradītais saturs un atskaņojuma kvalitāte. Tieši 4. septembra koncerts lika īpaši apzināties, ka mūzika ir garīgās enerģijas kopdarbs, kurā, protams, M. Sirmais kā diriģents turēja roku uz visas dzīvības pulsa, taču ikviens korists ar svilpaunieku vai lietus koku rokās (R. Dubras skaņdarbā), altiste L. Kļava un čellists Ē. Kiršfelds ar saviem solo kora priekšā, pianists A. Liepiņš pie klavierēm, M. Jēkabsons ar duduka instrumentu, trompetisti A. Zaubergs un E. Bārzdiņš un skaņu krāsu paletes papildinātāji I. Krūskops un K. Adamaite veica savu mākslinieka misiju jēgpilni kā komandas visuzticamākie biedri. Četri tuvplāni latviešu skaņu pasaulē - I. Zemzara cikls Vakara dziesmas tapis kā ētiskais un liegais dabas ritms mūzikā, Goran Goras Ararats - neordinārs, vēl jauna cilvēka redzējums par cerību un iznīcību grēka plūdos, Ē. Ešenvalda In paradisum - dramaturģijas vertikāle, kas neielūst, bet aizved pie eņģeļiem, R. Dubras Accedite gentes - telpiska un monumentāla kompozīcija, kas iztraucē garīga kūtruma savažotos. Kora repertuāram laba jaunā raža.Ieva Rozentāle, LTV 100 g kultūras Mūžsenais jautājums, kas nosaka, cik mūzika ir garīga, iespējams, nekad netiks atbildēts. Tomēr šaubos, vai garīguma klātbūtni nodrošina reliģiska teksta ietērpšana skaņās, kad četru latviešu komponistu darbi kā balts plīvurs nolaidās pār klausītāju galvām Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā, nesot mums kristīgus vēstījumus. Zemzara Vakara dziesmu caurspīdīgums, filigrānais rokraksts dāvā apskaidrotu noskaņu, bet naivais, romantizētais skaņraksts atgriež pagātnē, brīžam prasa būt pacietīgam, gremdējoties viendabīgu nokrāsu gammā. Slavējams par drosmi, dziesminieks Goran Gora debitē (mūzika un vārdi) ar skaņdarbu Ararats korim un dudukam, kur līdzās primitīvismam dzejas un mūzikas valodā balādiskā stāstījumā impresionistiskās krāsās uzplaiksna pārsteigumi, idejas, citādas skaņas meklējumi. Bet koncerta dziļuma centrā iegremdē Ešenvalda In paradisum, nevis jau agrāk atskaņotā Dubras Accedite gentes. Lai arī pēdējā ir piepildīts, varens darbs, tajā izmantotie kulminācijas efektu pastiprinātāji - sitaminstrumenti, baznīcas akustikas izmantošanas paņēmieni - vietām pārsātina. Savukārt Ešenvaldam ārišķīgums atmests, atstāts vienīgi skaudri emocionāls vēstījums alta solo (Liene Kļava) saziņā ar kori, ko klausoties šīszemes pamats zem kājām zūd, bet atklājas citas - garīgās sfēras.Inese Lūsiņa Diriģents Māris Sirmais ar lielisko kori Latvija pat viduvēju skaņdarbu spēj celt atklāsmes līmenī, tāpēc viņš var atļauties riskēt, vienā programmā līdzās meistardarbiem likt iesācēja autodidakta (Goran Gora) mūžā pirmo kora opusu. Debitanta ciklā Ararats dominē ostinato attīstības modelis (motīvu, frāžu, vārdu atkārtošana) un melodiska vienkāršība. Taču interesanta ir ideja korim piepulcēt armēņu duduka maigo skanējumu un ar pavisam vienkāršiem, bet akustiski iedarbīgiem līdzekļiem (kā, piemēram, knipju «lietus») ilustrēt lielos plūdus un ceļojumu Noasa šķirstā. Ērika Ešenvalda ireālā kora skaņu pasaule dialogā ar čella un alta dvēseles balsi patiesi aizved paradīzē - In paradisum. Ar eņģeļu kori un iespaidīgu, eifonisku labskanību un aizsaules mūžīgo, mirdzošo mieru, tulkotu flažoletu skaņās. Iespaidīgi paplašinātas vokalīzes izteiksmības robežas. Imants Zemzaris radījis faktūrā izsmalcinātas, liriskajā noskaņā dziļi latviskas Vakara dziesmas ar mūsu dzejnieku un tautas tekstiem. Riharda Dubras Accedite gentes ir jau kā pārbaudīta vērtība - spilgts un asociatīvi bagāts darbs gan muzikālā materiāla (t. sk. seno gregorisko dziedājumu, korāļa, Orfa ritma vitalitātes), gan reljefās dramaturģijas ziņā. Tiesa, arī dekoratīvs, ar kolorītiem «kora instrumentiem» uzburot telpisko un tembrālo skaņu ainavu soundscape.