Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), lūgts komentēt iespējamus grozījumus, žurnālistiem sacīja, ka šis ir Saeimas kompetences jautājums, nevis koalīcijas vai valdības jautājums.
Trešdien Saeimas debatēs par Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdības apstiprināšanu deputāts Viktors Valainis (ZZS) vaicāja, vai tas būs solītais "bezkompromisa tiesiskums", ja tiks veikti grozījumi Saeimas Kārtības rullī, atvieglojot kriminālvajāšanai izdodamo deputātu iespējas piedalīties sēdēs.
Līdzīgi izteicās arī deputāts Didzis Šmits (KPV LV), kurš norādīja, ka rītdienas Saeimas sēdē "mēģināsim definēt, kas ir bezkompromisa tiesiskums" un vai kriminālvajāšanā izdodamo deputātu kontekstā tiks veikti grozījumi Kārtības rullī.
Šmits atsaucās uz teicienu par valstsvīriem un politiķiem, norādot, ka tagad Saeimā ir cilvēki, kuri pat ir "zem vārda politiķis" un kuri nedomā par nākamajām vēlēšanām, bet esošajiem kriminālprocesiem. Kariņa valdība esot konstruēta uz savstarpējiem solījumiem saistība ar šo jautājumu, apgalvoja Šmits.
Aldis Gobzems (KPV LV), kurš arī ir izlēmis darboties opozīcijā, debatēs kritizēja savu neseno domubiedru Artusu Kaimiņu (KPV LV), kurš pēc vēlēšanām nodarbojoties tikai ar to, ka "skraidīja pa frakcijām ar Kārtības ruļļa grozījumiem", kas saistīti ar kriminālvajāto deputātu tiesībām. Kā ziņots, arī pašu Kaimiņu varētu prasīt izdot kriminālvajāšanai saistībā ar apsūdzībām par iespējamiem pārkāpumiem partiju finansēšanā.
Savukārt Kaimiņš šodien debatēs pauda, ka grozījumi Kārtības rullī varētu būt atbalstāmi, lai "sods" par izdošanu kriminālvajāšanai būtu samērīgāks.
Saskaņā ar Kārtības rulli, ja parlaments piekrīt kriminālvajāšanas sākšanai pret Saeimas locekli, attiecīgais deputāts zaudē tiesības piedalīties Saeimas un tās komisiju, kā arī citu to institūciju sēdēs, kurās parlaments viņu ir ievēlējis vai apstiprinājis, līdz kriminālvajāšanas izbeigšanai vai līdz brīdim, kad stājas spēkā notiesājošs tiesas spriedums. Šajā laikā prokuratūrai un tiesai ir tiesības piemērot attiecīgajam Saeimas loceklim visus kriminālprocesuālajos likumos noteiktos piespiedu līdzekļus.
Ja deputāts ir atstādināts no piedalīšanās Saeimas darbā, jo ir izdots kriminālvajāšanai, tad atstādināšanas laikā mēnešalgu viņam izmaksā 50% apmērā. Parlamentārietis arī zaudē tiesības uz kompensācijām par izdevumiem saistībā ar savu pilnvaru īstenošanu.
Jau ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vēl aizvien turpina izmeklēšanu kriminālprocesā, kurā par nelikumīgu partijas KPV LV finansēšanu aizdomās turētā statuss piemērots 13.Saeimas deputātiem Kaimiņam un Atim Zakatistovam (KPV LV).
Tikmēr ģenerālprokuratūra jau nosūtījusi uz Saeimu dokumentus, kurā lūdz kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu kriminālvajāšanai izdot deputātu Juri Jurašu (JKP). Jurašs kritiski vērtē pret viņu uzsākot kriminālprocesu. "Kriminālprocesa sākšana un pamatoti izbeigtas lietas atjaunošana jāskata kontekstā ar ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera publiskajiem izteikumiem, kas iezīmē viņa pārliecību, ka esmu uzdevis KNAB operatīvajiem darbiniekiem neoficiāli vākt informāciju par viņu un viņa ģimeni, un varētu būt vainojams viņa suņa sazāļošanā, iekļūšanā viņa miteklī, kā arī esmu viņam liedzis turpmāku iespēju atpūsties medībās kopā ar Gunti Ulmani, Aigaru Kalvīti, Juri Savicki, Gunti Rāvi un citiem ietekmīgiem vīriem," uzsvēra Jurašs.
vēl interesantāk
interesanti