Partijas nosauc savas prioritātes un oficiālās sarunas par valdības veidošanu plāno sākt otrdien

Pašlaik Jaunā konservatīvā partija (JKP) informējusi, ka otrdien plkst. 11.30 savā birojā tiksies ar KPV LV, bet plkst.14 ar partiju Attīstībai/Par!. Savukārt trešdien iecerētas sarunas ar Jauno Vienotību, nacionālo apvienību Visu Latvijai!-TB/LNNK, kā arī Zaļo un zemnieku savienību (ZZS).

JKP ir gatava būt stūrakmens valdības veidošanā un pastāvēšanā, pirmdien žurnālistiem paziņoja politiskā spēka līderis Jānis Bordāns. Politiķis vairākkārt uzsvēra, ka pašlaik jārunā par darbiem un iespējamiem koalīcijas modeļiem, nevis amatiem. Viņš gan tieši neatbildēja, vai JKP būtu gatava strādāt valdībā, kur premjera amatu ieņemtu citas partijas pārstāvis, piemēram, no KPV LV.

Taujāts, vai būšana par stūrakmeni valdībā nozīmē arī premjera pozīciju, Bordāns atbildēja, ka tas to var gan iekļaut, gan neiekļaut, jo svarīga ir arī potenciālo partneru nostāja. Bordāns akcentēja, ka ļoti būtiska ir valdības stabilitāte un ilgtspējība. Starp JKP prioritātēm esot pašreizējā ārlietu kursa saglabāšana un drošība, kā arī tiesiskuma jautājumi.

Bordāns arī norādīja, ka pašlaik matemātiski ir iespējami vairāki koalīcijas modeļi. Līdzīgu viedokli pauduši arī citi politiķi.

Arī KPV LV esot "diezgan raits" plāns, kurās dienās un ar kurām partijām tikties, aģentūrai LETA pastāstīja politiskā spēka līdzpriekšsēdētāja Linda Liepiņa. Viņa gan šo plānu neatklāja, norādot, ka partija nevēlas, lai valdība tiktu veidota medijos un ar mediju starpniecību. Ja būs nepieciešams, pēc tikšanām tiks sniegta attiecīgā informācija, viņa sacīja.

Prioritāti jāvienojas nevis par amatiem, bet darāmajiem darbiem, uzsvēra partijas līdzpriekšsēdētāja, norādot, ka politiskais spēks savas prioritātes ir nosaucis priekšvēlēšanu programmās.

Pirmdien notika arī politiskā spēka valdes tikšanās ar 13. Saeimā no KPV LV saraksta ievēlētājiem deputātiem.

KPV LV premjera amata kandidāts Aldis Gobzems aģentūrai LETA pauda, ka tautas vēlme ir skaidra - dot mandātu valdību veidot tām divām vispopulārākajām partijām, kurām to ir iespēja praktiski izdarīt. No Gobzema teiktā izrietēja, ka runa ir par KPV LV un Jauno konservatīvo partiju. Bordāns no savas puses norādīja, ka pagaidām nepaudīs "jā" vai "nē" šādai iespējai. Pārējie politiskie spēki pagaidām norāda, ka veidot blokus pašlaik nevajadzētu.

Partiju apvienības Attīstībai/Par! līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts pauda, ka politiskais spēks vēlas veiktspējīgas, dinamiskas un stabilas koalīcijas un valdības izveidošanu. Viņš skaidroja, ka jaunajā koalīcijā būtu jādominē Saeimā jaunievēlētajām partijām. Pašreizējā situācijā nav tik izšķiroši, kura no partijām uzņemas iniciatīvu, aicinot uz sarunām, jo no tā dēvēto centrisko jeb latvisko partiju spārna "visiem jārunā ar visiem", akcentēja politiķis.

Vaicāts par darāmajiem darbiem, ko viņa pārstāvētās partijas ieskatā vajadzētu veikt nākamajai valdībai, Pavļuts norādīja, ka tā ir pieejamas veselības aprūpes nodrošināšana, kur radikāli jāmaina pašreizējais modelis, likvidējot, viņaprāt, gaidāmo diskrimināciju pakalpojumu saņemšanā cilvēkiem, kas ir samaksājuši nodokļus.

Tāpat izglītības jomā politiskais spēks iestāšoties par kompetenču pieejā balstītu izglītības modeļu straujāku ieviešanu un konkurētspējīgāku augstāko izglītību. Nepieciešams veikt novadu reformu, kā arī strādāt pie sociālliberāļiem kritiski svarīga jautājuma par iekļaujošu sabiedrību, tajā skaitā attiecībā uz cilvēkiem ar invaliditāti un kopdzīves likuma pieņemšanu, klāstīja Pavļuts.

Pārējie potenciālie koalīcijas partneri arī formulējuši prioritārus darbus jaunajai valdībai. Šo politisko spēku pārstāvji valdības veidošanas iniciatīvu sagaida no JKP un KPV LV, jo viņi saņēmuši visvairāk mandātu pēc Saskaņas.

NA ir gatava runāt par darāmajiem darbiem un programmas uzstādījumiem ar visām ievēlētajām partijām, izņemot Saskaņu, aģentūrai LETA sacīja politiskā spēka līderis Raivis Dzintars. Nacionālā apvienība formulējusi pirmos trīs jautājumus, par ko gribēs dzirdēt potenciālo partneru viedokli, neizslēdzot, ka kopumā to būs ļoti daudz, pastāstīja Dzintars. NA vēlas noskaidrot potenciālu partneru viedokli par to, kā turpināt un paplašināt atbalsta pasākumus ģimenēm ar bērniem, kā arī citiem demogrāfijas pasākumiem. Tāpat arī, kā turpināt pāreju uz mācībām valsts valodā izglītības iestādēs - gan bērnudārzos, gan skolās.

Vienlaikus NA gribēs noskaidrot citu partiju attieksmi pret lēta darbaspēka ieviešanu, kas, pēc nacionālās apvienības politiķu domām, ir pretrunā ar Latvijas pilsoņu interesēm un iespējām saņemt augstāku darba samaksu.

Zaļo un zemnieku savienības valde šodien nemainīja politiskā spēka pozīciju, ka iniciatīva valdības veidošanā jāuzņemas kādai no tā dēvētajām centriskajām jeb latviskā spārna partijām, kurām ir vislielākais mandātu skaits - KPV LV vai JKP, aģentūrai LETA sacīja ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.

Viņš norādīja, ka KPV LV un JKP pašām jāizrunā jautājums, kura no tām uzņemsies iniciatīvu. Šajās vēlēšanās uzvarētāja nav, jo tādai partijai būtu jābūt vismaz 30 mandātiem, pauda politiķis. Viņš norādīja, ka politiskais spēks ir atvērts sarunām ar visām centriskām vai centriski labējām latviskā spārna partijām.

Krauze pauda, ka jaunajai valdībai jāstrādā pie darbiem, uz ko ir norādījusi sabiedrība - izglītības, veselības, korupcijas apkarošanas un nodokļu jomās. Tāpat svarīgs jautājums būs cīņa par Eiropas Savienības budžetu, pauda politiķis.

Starp jaunās valdības prioritātēm jābūt eiroatlantiskā kursa saglabāšanai, atbildīgai sociālai politikai, nevienlīdzības mazināšanai sabiedrībā, kā arī reģionālās reformas īstenošanai un ilgtspējīgai sabiedrības attīstībai, uzskata Jaunā Vienotība.

Politiskā spēka pārstāvji šodien izrunāja vēlēšanu rezultātus, kā arī diskutēja par turpmākām valdības izveides sarunām. "Jaunās Vienotības" priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš žurnālistiem pēc sanāksmes teica, ka politiskais spēks gatavs runāt par darāmajiem darbiem ar visiem parlamentā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem, izņemot Saskaņu.

Kā ziņots, saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem Saskaņai parlamentā varētu būt 23 vietas, politiskajai partijai KPV LV un JKP - katrai 16 vietas, Attīstībai/Par! un NA - katrai 13 vietas, ZZS - 11 vietas, bet Jaunajai Vienotībai - astoņas vietas.