Laika ziņas
Šodien
Migla
Piektdiena, 29. novembris
Ignats, Virgīnija

Pie Dobeles novērota sarkandzīslu klajumspāre

Šā gada 28.jūnijā pie Dobeles novērota sarkandzīslu klajumspāre. Tas ir otrais šīs sugas droši pierādītais konstatējums Latvijā. Pamatā spāre izplatīta Dienvideiropā, kā arī Āfrikas ziemeļos un Āzijas siltajos apgabalos, taču tagad tā novērota arī Latvijas saulainākajā novadā.Lai arī spāres ir viena no labāk pētītajām kukaiņu kārtām Latvijā, tomēr arvien iespējami jauni atklājumi.

Tas pamatā ir divu iemeslu pēc: cilvēki vairāk fotografē savus vērojumus dabā un, iespējams, globālo klimata izmaiņu ietekmē, jo vairākas pie mums atklātās sugas ir tieši saistītas ar dienvidu areāliem.Spāres dzīvo pie ūdeņiem un reizēm tām pietiek pat ar nelielu dīķi, kas ir kļuvis par raksturīgu Latvijas viensētu ainavas elementu. Karstā laikā ūdeņu tuvumā biežāk uzturas arī cilvēki. Tieši tāpēc spāres gluži kā putnus ikdienā ievēro vairāk nekā citu dzīvo radību. Tieši tādā veidā arī iesāku vērot spāres – savas tuvākās apkārtnes ūdeņos. Ar interesi un līdzīgi kā to darīja vairāki man pazīstami ārzemju putnu vērotāji, sakot: «Karstā vasara putnu vērošanai vairs nav tik interesanta – aktīvā putnu dziedāšanas sezona jau beigusies, bet rudens migrācija tā īsti vēl nav sākusies. Taču esot dabā, vienalga pievērs uzmanību visam kas lido – tajā skaitā lielajām spārēm.» Tādejādi tas var kļūt par labu papildinājumu putnu vērošanas vaļaspriekam. Tā kā spāru sugu nav daudz (Latvijā līdz šim konstatētas 59 sugas), to atpazīšanu ar vairumu sugu var apgūt ar labu noteicēju. Manā rīcībā ir 2006.gadā izdotais nīderlandiešu Klāsa-Djuvē Dijkstra noteicējs ar Ričarda Levingtona zīmējumiem, kas ir viens no labākajiem arī Latvijas spāru sugu noteikšanai.28.jūnija rītā devos ierastajā rīta skrējienā Dobelē no Strēlnieku ielas pa Īles ceļu līdz «Ceļa ēzeļa» mototrasei. Trase atrodas pie Gardenes upītes meža dīķa, kur vienmēr var redzēt kādus interesantus putnus un noteikti jābūt arī spārēm. Skrienot līdzi ir fotoaparāts - ja gadās kas interesants. _Dabasdati.lv_ iespaidā šoreiz karstā dienā biju nolēmis nobildēt spāres, ko var redzēt dīķa apkārtnē. Zīmīgi, ka tieši šādās reizēs beidzas foto bateriju enerģija. Pēdējais kadrs apstājās pie plakanās spāres, kura nav nekāds retums, bet pats to redzēju pirmoreiz. Tāpēc vēlāk kopā ar meitu aizbraucām turp otrreiz, lai mēģinātu to atrast un uzbildēt vairāk. Plakano spāri otrreiz neatradām, taču sabildējām vairākas citas. Starp tām arī vienu sarkanu, vidēji lielu spāri, ko biju redzējis arī no rīta, taču nepievērsu tai nekādu lielo uzmanību. Tā bija kopā ar dzeltenīgu līdzīga izmēra spāri, iespējams, tās pašas sugas mātīti.Vēlāk, skatoties bildes un salīdzinot ar pieminētā noteicēja attēliem, izrādījās, ka tā ir sarkandzīslu klajumspāre. Bildes nosūtīju arī spāru pētniekam Mārtiņam Kalniņam ar jautājumu «Cik liels retums ir sarkandzīslu klajumspāre?». Pēc oriģinālo bilžu apskates viņš piebilda: «.. tiešām sanāk, ka tā ir _Sympetrum fonscolombii_.» Taču lai būtu pilnīgi droši un izslēgtu sajaukšanu ar neraksturīgām citu sugu klajumspārēm, bildes tika nosūtītas pārbaudei poļu ekspertam Rafalam Bernardam. Pēc trim nedēļām pienāca arī pieredzējušā poļu speciālista apstiprinoša atbilde. Līdz ar to pie Dobeles novērotā sarkandzīslu klajumspāre ir otrais šīs sugas droši pierādītais konstatējums Latvijā. Pirmais novērojums attiecas uz 1938.gadu, kad 10.augustā viens īpatnis novērots pie Sīvera ezera. Vēl viens novērojums Teiču purvā 1997.gadā tiek apšaubīts un nav arī iegūti pārliecinoši pierādījumi.Sarkandzīslu klajumspāre ir izplatīta Dienvideiropā un Āfrikas ziemeļdaļā, kā arī Āzijas karstajos apgabalos. Neregulāri tā sastopama arī Viduseiropā un īpaši pēdējos gados vairāk ieceļo ziemeļu valstīs.Ja arī _Dienas _lasītājiem izdodas novērot kādu no sev neparastiem novērojumiem Latvijas dabā, ziņojiet par to portālā _Dabasdati.lv_.Raksta sagatavošanai izmantota publikācija: Kalniņš, Mārtiņš. _Spāru (Odonata) faunas izmaiņas Latvijā - dienvidu sugu parādīšanās_/Mārtiņš Kalniņš. - Lit.: 68.lpp. // _Klimata mainība un ūdeņi: Latvijas Universitātes 66.zinātniskā konference: rakstu krājums_. - Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2008. - 58.-68.lpp.: att., tab.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

KAS IR DABASDATI.LV?

Dabasdati.lv ir Latvijas Dabas fonda un Latvijas Ornitoloģijas biedrības izveidota dabas novērojumu dienasgrāmata, kurā jebkuram Latvijas iedzīvotājam ir iespējams ziņot un apskatīt citu ziņotos visdažādāko savvaļas sugu novērojumus, kā arī ievietot un apskatīt fotogrāfijas. Portālā var ievietot gan aktuālas ziņas, gan vēsturiskus novērojumus no XX gs. sākuma. Ziņotie dati noderēs zinātniskiem mērķiem un dabas aizsardzības nolūkos.

Ziņot par saviem dabas vērojumiem varat šeit

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas