Minētā nodaļa aptver tādus pārkāpumus kā patvaļīga piekļūšana automatizētai datu apstrādes sistēmai, tādas pašas pret valsts informācijas sistēmām vērstas darbības, automatizētas datu apstrādes sistēmas darbības traucēšana un nelikumīga rīcība ar šajā sistēmā iekļauto informāciju, informācijas sistēmas drošības noteikumu pārkāpšana u.tml. Iespējamie sodi ir naudas sodi, brīvības atņemšana uz laiku līdz pat astoņiem gadiem, piespiedu darbs.
Satversmes aizsardzības birojs (SAB) lietu neierosinās, jo noplūdušie dati nav kvalificējami kā valsts noslēpums, informēja biroja preses sekretāre Baiba Rāta-Saliņa.
Arī Drošības policija (DP) nav plānojusi uzsākt izmeklēšanu datu noplūdes lietā, jo ar to nodarbojas Valsts policija, pastāstīja DP priekšnieka palīdze Kristīne Apse–Krūmiņa. Tomēr DP nepieciešamības gadījumā sniegs savu atbalstu izmeklēšanai.
Savukārt Datu valsts inspekcija (DVI) neierosinās administratīvo lietu, jo ir jau uzsākta krimināllieta, taču tuvāko dienu laikā inspekcijas darbinieki konceptuāli analizēs situāciju, mēģinot rast atbildi uz jautājumu, kā šādu datu noplūdi varēja pieļaut, informēja DVI direktore Signe Plūmiņa. Viņa uzskata, ka valsts no savas puses ir daudz darījusi normatīvo aktu jomā, kam būtu jāgarantē datu drošība, taču ir jautājums, cik rūpīgi šie normatīvi tiek ievēroti. «Jebkurš speciālists jums pateiks, ka 100% drošība nebūs nekad. Mūsu uzdevums ir pateikt, vai tīri konceptuāli virziens ir bijis pareizs, bet tad ir jāzina cēloņi, un tos mēs šobrīd analizējam.»
S.Plūmiņu satrauc fakts, ka īsā laikā šis jau ir otrais datu noplūdes gadījums Latvijā. Jau ziņots, ka februāra sākumā interneta vietnē www.latvietislatvija.com sarakstā publicēti 118 «Latvijai acīmredzami nelojālu auto īpašnieku (okupantu), kuri savus auto grezno ar Krievijas impērisko simboliku» pilni vārdi un adreses, kā arī auto reģistrācijas numuri.
(pievienota 3.rindkopa)