Kā aģentūrai LETA uzsvēra SC Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins, jebkura reforma izglītības sistēmā ir jāsagatavo ilgstoši, ar testēšanu, kursiem un mācību līdzekļiem pedagogiem, bet pašreizējie notikumi izraisot izbrīnu. "Kārtējā reforma veikta sasteigti un nekonsultējoties ar sabiedrību. Tā rīkoties nedrīkst," atzina politiķis.
Agešinam neesot īsti saprotams, kāpēc izglītības ministram Robertam Ķīlim (ZRP) gribējies šo jautājumu "pacilāt", tāpēc viņš ministram vēloties "nodot sveicienus" un silti iesaka vismaz gadu nostrādāt kādā skolā, lai izjustu reālo situāciju, nevis augstprātīgi spriestu, balstoties uz angļu augstskolu pieredzi.
Ne tik bargs savos izteikumos bija SC līderis, Rīgas mērs Nils Ušakovs. "Pateicoties tam, ka jau noteikumu izstrādes stadijā notika konsultācijas un saskaņošana ar skolu direktoru konsultatīvo padomi, ar mazākumtautību skolu direktoriem, izskatās, ka netika pieļauts, ka skolām "no augšas" nosaka kādus tieši priekšmetus pasniegt latviešu valodā un bilingvāli," šādu Ušakova viedokli aģentūrai LETA pauda viņa preses sekretāre Anna Kononova.
Tomēr Ušakovs norāda, ka SC vienmēr ir iestājies par to, ka bilingvālās izglītības jautājumos skolām ir jādod izvēles brīvība attiecībā uz priekšmetu izvēli. "Bet paliek atklāts jautājums, vai ir jābūt tieši 40%? Kāpēc ne 35% vai 45%? Un vai valstij tik dziļi ir jāregulē šis jautājums? SC uzskata, ka skolām jābūt lielākai brīvībai," norāda Ušakovs.
Noteikumi, kuri stājas spēkā 1.janvārī, paredz, ka pirmsskolas izglītības mazākumtautību izglītības programmā pirmsskolas izglītības ieguvei, kā arī bērnu obligātajā sagatavošanā pamatizglītības ieguvei no piecu gadu vecuma valsts valodas sarunvalodas pamatus apgūs rotaļnodarbībā "Latviešu valoda".
Pamatizglītības mazākumtautību izglītības programmā mācību saturu valsts valodā un bilingvāli būs jāapgūst ne mazāk kā divās piektdaļās no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot latviešu valodu un literatūru, svešvalodas un Latvijas vēsturi.
Vispārējās vidējās izglītības mazākumtautību izglītības programmā mācību saturu valsts valodā būs jāapgūst ne mazāk kā trijās piektdaļās no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot latviešu valodu, literatūru un svešvalodas.