Bordāns izsūtījis vēstuli ārvalstu vēstniecībām saistībā ar prokuratūras lūgumu izdot Jurašu

Minēto vēstuli Bordāns vēstniecībām nosūtījis 25.janvārī. Ministrs jau iepriekš publiski paudis, ka lūgumu izdot kriminālvajāšanai Jurašu viņš uzskata par politisko izrēķināšanos no prokuratūras puses.

Vēstniecībām nosūtītajā vēstulē Bordāns skaidrojis Juraša valsts noslēpuma izpaušanas lietas detaļas un norādījis, ka pieprasījums izdot deputātu sekojis pēc tam, kad JKP savā priekšvēlēšanu kampaņā kritizēja ģenerālprokurora darbu un pieprasīja viņa atkāpšanos no amata. Zem vēstules gan Bordāns parakstījies kā JKP vadītājs.

Ar pašu Bordānu aģentūrai LETA otrdienas vakarā sazināties neizdevās.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), lūgts komentēt tieslietu ministra rīcību, nosūtot šādu vēstuli vēstniecībām, ar sava preses sekretāra Sandra Sabajeva starpniecību aģentūrai LETA pauda, ka "Ministru prezidents no tieslietu ministra sagaida izsvērtus risinājumus, kā uzlabot tieslietu sistēmu, un šodien to ir pārrunājis ar Bordāna kungu". Premjers uzskata, ka jautājums par Saeimas deputāta izdošanu kriminālvajāšanai ir parlamenta lēmums. Kariņš uzsver, ka deputātiem ir iespēja iepazīties ar prokuratūras ziņojumu.

Kā ziņots, JKP ceturtdien, 31.janvārī, plkst.8 pie Saeimas rīkos tautas sapulci, iestājoties pret Ģenerālprokuratūras lūgumu izdot kriminālvajāšanai Jurašu, aģentūru LETA informēja partijā.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šodien nolēma atbalstīt aicinājumu izdot kriminālvajāšanai Jurašu, taču gala lēmums par šo jautājumu ceturtdien būs jāpieņem Saeimas sēdē.

Ģenerālprokuratūra Jurašu lūgusi izdot kriminālvajāšanai kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu.

Jurašs 2016.gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS Latvijas Dzelzceļš (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.

Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Jaroslava Streļčenoka vadīto Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.

Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja toreiz Drošības policija (tagad Valsts drošības dienests), kas jau iepriekš lūdza prokuratūru Jurašam uzrādīt apsūdzību, taču prokurors Aivis Zalužinskis secināja, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors kā nepamatotu atcēla Zalužinska 2017.gada 15.jūnija lēmumu.

Lieta tika nodota atpakaļ Drošības policijai un virsprokurors bija norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kuras vēl nepieciešams veikt.

Jurašs kritiski vērtē pret viņu uzsākot kriminālprocesu. "Kriminālprocesa sākšana un pamatoti izbeigtas lietas atjaunošana jāskata kontekstā ar ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera publiskajiem izteikumiem, kas iezīmē viņa pārliecību, ka esmu uzdevis KNAB operatīvajiem darbiniekiem neoficiāli vākt informāciju par viņu un viņa ģimeni, un varētu būt vainojams viņa suņa sazāļošanā, iekļūšanā viņa miteklī, kā arī esmu viņam liedzis turpmāku iespēju atpūsties medībās kopā ar Gunti Ulmani, Aigaru Kalvīti, Juri Savicki, Gunti Rāvi un citiem ietekmīgiem vīriem," uzsvēris Jurašs.