Šādu viedokli pauda Latvijas Cilvēktiesību centra direktore Anhelita Kamenska.
"Būtiskākais ir šā amata neatkarības jautājums, jo pats ievēlēšanas process bija politisks," norādīja Kamenska.
"Neskatoties uz lielo panākumu, ir svarīgi neredzēt Muižnieka ievēlēšanu kā galveno ārpolitisko sasniegumu, jo ir jāatceras, par ko šis darbs ir – tas ir par cilvēktiesību sekmēšanu Eiropas Padomes dalībvalstīs. Ar šo amatu komisāram ir jāprasa atbildība no valstu valdībām, arī no Latvijas," uzsvēra Kamenska.
EP valstīs cilvēktiesību organizācijām ir būtiski no jaunā komisāra gūt neatkarības apliecinājumu savā amatā "gan vārdos, gan darbos", klāstīja Kamenska.
Viņa arī vērsa uzmanību uz to, ka līdzšinējais komisārs zviedrs Tomass Hammarbergs ir ievērojami cēlis šā amata prestižu, jo viņš tiek uztverts kā neatkarīgs un objektīvs cilvēks.
"Muižniekam jārēķinās, ka viņu salīdzinās ar Hammarbergu, kuram ir augsta reputācija. Līdzināties šim cilvēkam ir ļoti liels izaicinājums," atzina centra direktore.
Uz jautājumu par Latvijā pašlaik aktuālākajām problēmām cilvēktiesību jomā Kamenska atbildēja, ka tās var iedalīt trijās daļās.
"Pirmkārt, vecās problēmas, kas prasa nopietnus ieguldījumus – situācija ieslodzījuma vietās, policijā. Otrā ir politiski sensitīvie jautājumi – mazākumtautību tiesību jautājumi, valodas politika, nepilsoņi, īpaši bērni nepilsoņi. Trešā ir jaunās problēmas – personu datu aizsardzība, patvēruma meklētāji, naida kurināšana internetā," pastāstīja Kamenska.
Jau vēstīts, ka Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā otrdien par jauno cilvēktiesību komisāru ievēlēja Latvijas pārstāvi Nilu Muižnieku.
Muižnieks darbu sāks no 1.aprīļa.
Komisāru ievēlē uz sešiem gadiem. Kopš 2006.gada komisāra amatu ieņēma Tomass Hammarbergs no Zviedrijas, un viņš amatā būs vēl divus mēnešus.
Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs ir neatkarīga amatpersona, kuras uzdevums ir veicināt cilvēktiesību ievērošanu EP dalībvalstīs. Komisāra amats ir dibināts 1999.gadā. Komisārs neizskata individuālas sūdzības par cilvēktiesību pārkāpšanu.