Pirmās kultūras būs, kā parasti, mieži un auzas, tam sekos rapsis un kvieši, vēl vēlāk lini. Svarīgs jautājums, kas šobrīd nodarbina lauksaimniekus, ir sēklas iegāde, jo no tās kvalitātes lielā mērā atkarīga arī gaidāmā raža. Savu, vietējo, mūsu dabas apstākļiem piemērotu šķirņu nav tik daudz, bet no Eiropas ievestās ir gan dārgākas, gan nereti nespēj pielāgoties mūsu klimatiskajiem apstākļiem. Lai Latvijas lauksaimniekiem piedāvātu optimālāko sēklu, nopietnu zinātnisko darbu uzsākuši Daugavpils universitātes zinātnieki. Tie šobrīd izstrādā jaunas tehnoloģijas, lai paātrinātu jaunu un perspektīvu augu formu iegūšanu selekcijas vajadzībām, vēsta radio.
Latvijas Radio ziņo, ka Daugavpils laboratorijā vadošā pētnieka Vjačeslava Gerbredera uzraudzībā zinātnieku grupa šobrīd strādā ar vairāku augu sēklām, un, piemērojot dažādas iedarbības, cenšas panākt optimālu rezultātu, ko gaida Latvijas lauksaimnieki un selekcionāri, stāsta Universitātes Zinātņu daļas vadītājs Edmunds Tamanis. Lielākais uzsvars, ko akcentē Daugavpils zinātnieki, liekams uz to, ka šī metode būs videi draudzīga, tā nebūs ģenētiski modificēta, norāda Edmunds Tamanis.
"Tas, cik kvalitatīva un pielāgota mūsu klimatiskajiem apstākļiem ir sēkla, ir viens no pamatiem, lai varētu izaudzēt labu ražu, to, ka šobrīd ne vienmēr sēklas, kas pieejamas mūsu tirgū, atbilst lauksaimnieku prasībām un dabai, neslēpj paši zemnieki," stāstot par iepriekšējo gadu pieredzi, norāda graudkopis Pēteris Skrinda.
Daugavpils zinātnieki savos pētījumos jau atklājuši vairākus veidus, kas varētu gan uzlabot gan krietni paātrināt sēklu selekciju, un tas noteikti būs ieguvums Latvijas lauksaimniecībā, uzsver Edmunds Tamanis. Jau nākamā gada beigās zinātnieki sola, ka viņu darbam būs reāls rezultāts, jo pētījumus paredzēts patentēt LR Patentu valdē, attiecīgi selekcionāri gūs pieeju jaunam veidam kā sēklas, nekaitējot videi, padarīt gan ražīgākas, gan klimatiskajiem apstākļiem piemērotākas.