LLKC norāda, ka par šādu izkrāptu saražotās lauksaimniecības produkcijas apmēru lauksaimnieki vērsušies ar iesniegumiem Valsts policijā.
Zemnieku saimniecībās ierodas personas, kuras uzdodas par produkcijas uzpirkšanas uzņēmumu pārstāvjiem un piedāvā iegādāties saražoto produkciju par samaksu, kas pārsniedz tirgus cenu. Saņemot piekrišanu pārdot produkciju, uzpircēji lūdz tās paraugus ar mērķi noteikt kvalitāti. Pēc neilga laika uzpircējs sazinās ar iepriekš apmeklēto zemnieku saimniecību un izsaka piedāvājumu iegādāties produkciju.
Tā kā visos gadījumos piedāvājumā izteiktā cena bijusi augstāka par produkcijas tirgus vērtību, zemnieki piekrituši darījumam. Veicot darījumus ar zemniekiem, uzpircēji esot uzrādījuši personas apliecinošos dokumentus un uzņēmuma pilnvaru, kā arī izsnieguši pirkuma līgumu un pavaddokumentus. Līgums ar zemnieku saimniecību izveidots šķietami ticamā veidā, taču izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka līgums nav spēkā, jo pilnvara un zīmogs ir viltoti, lai gan uzņēmums, kuru persona it kā pārstāvējusi, eksistē.
Līgumā norādītajā termiņā uzpircēji par iegādātajām precēm nesamaksā. Zemniekam zvanot un lūdzot veikt samaksu, saņemti dažāda veida aizbildinājumi, kāpēc apmaksa nav veikta. Krāpniecība atklāta pēc tam, kad zemnieki sazinājušies ar uzņēmumu, kas it kā ir iegādājies lauksaimniecības produkciju ar pēcapmaksu.
LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis aģentūrai LETA pastāstīja, ka šogad no lauksaimniekiem izkrāpti graudi, zemniekiem "iekrītot lētticības lamatās", kur viņiem sola samaksu par saražoto produkciju, kas pārsniedz tirgus cenu. "Diemžēl šādi gadījumi ir klasiski, katru gadu nākas dzirdēt pa šādām situācijām atkal un atkal. Cik saprotu, policijai ir izdevies identificēt vainīgos, viņi tiek meklēti un tālākais ir policijas ziņā," sacīja Cimermanis.
Viņš aicināja lauksaimniekus būt atbildīgiem, un, parakstot līgumus, pārliecināties par sadarbības partnera pārstāvības tiesībām, kā arī izvērtēt, cik līgums juridiski korekts, rūpīgi izvērtēt potenciālos darījuma partnerus. Vēlams ir lūgt uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, lai pārliecinātos, ka līgumus un darījumu apliecinošus dokumentus paraksta dokumentos norādītā persona. Īpaši jauniem sadarbības partneriem vajadzētu izvērtēt iespēju lūgt avansa maksājumu par piegādāto produkciju.
LLKC juriste Kristīne Cimermane aicināja pirms jebkura darījuma pārliecināties, vai konkrētais uzņēmums pastāv, kas ir uzņēmuma paraksttiesīgās personas un kāds ir tā saimnieciskās darbības veids. Aktuālo informāciju var pārbaudīt, piemēram, Lursoft datu bāzē. Ziņas par nodokļu maksātājiem, tostarp fiziskām personām un saimnieciskās darbības veicējiem, var pārbaudīt Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā. Var arī sazināties ar pašu uzņēmumu un noskaidrot, vai konkrētā persona ir uzņēmuma pilnvarotais pārstāvis, darbinieks. Tāpat jāpievērš uzmanību automašīnām, kas pārvieto pārdoto produkciju, par kuru autentiskumu var pārliecināties ceļu satiksmes drošības direkcijas mājaslapā.
ieteikums
MiKS