Prezidenta noraidošo reakciju pret sanākušajiem žurnālistiem labi saprot arī rakstniece Dace Rukšāne: "Arī man nepatīk, kad prese uzmācas maniem bērniem un dara to tādās vietās, kur viņi nav speciāli gājuši uz kādu sabiedrisku pasākumu." Rakstniece atzīst, ka viņa visticamāk raidītu šos cilvēkus prom, taču darītu to mazāk rupjā veidā. Tāpat viņa uzsver, ka personai šādā amatā vajadzētu "izvēlēties vārdus".
Līdzīgu viedokli pauž arī TV un radio raidījumu vadītāja Baiba Sipeniece-Gavare, kura uzskata, ka prezidenta emocijas un vārdu izvēle bijusi nepieņemama. Cilvēcīgi ir saprotamas prezidenta bažas par sava mazā bērna drošību, teic B. Sipeniece-Gavare, taču A.Bērziņam būtu jāsaprot, ka, nonākot šādā amatā, viņš kļūst par publisku personu.
"Ar to brīdi, kad tu kļūsti par valsts amatpersonu, tu kļūsti pieejams un tev jābūt pieejamam. Tava dzīve diemžēl šajā brīdī vairs nav tikai tavējā. Ir jāmaksā diezgan skarba maksa par šo posteni, tajā pašā laikā, ja tu esi labs prezidents, tu saņem ļoti labu algu. Un es nerunāju par latiem, bet gan par tautas mīlestību," saka raidījumu vadītāja.
B. Sipeniece-Gavare arī neslēpj – šis incidents liek šaubīties, vai prezidents spēs savaldīties ekstrēmās situācijās un valstiski svarīgos brīžos. Lai gan, viņasprāt, abas situācijas nav salīdzināmas, arī nelieli incidenti kaut ko liecina par cilvēkiem.
Lai gan maizes ceptuves Lāči saimnieks Normunds Skauģis piekrīt, ka Valsts prezidentam arī niknuma un dusmu brīžos jābūt ieturētam un jāpārdomā, ko teikt, viņš skeptiski vērtē preses interesi par A.Bērziņa nepilngadīgo bērnu. "Man nepatīk, ja nepilngadīgi bērni tiek vazāti pa presi. Šim bērnam taču ir skolā jāmācās un citi bērni arī kaut ko viņam jautās," teic N.Skauģis.
Arī etiķetes eksperte Irma Kalniņa teic, ka žurnālistiem būtu jārespektē Valsts prezidenta vēlme saglabāt savu privāto dzīvi un pasargāt savu bērnu. Viņa atzīst, ka prezidenta vārdi bijuši skarbi, taču viņš par šo gadījumu jau ir atvainojies un izteicis nožēlu.
Savukārt rakstnieks Pauls Bankovskis salīdzina šo gadījumu ar ekspolitiķa Aināra Šlesera publisko apraudāšanos. "Tas tika pataisīts par ārkārtīgi milzīgu notikumu. Šis, manuprāt, mēroga vai drīzāk nenozīmīguma ziņā ir tieši tāds pats," uzskata rakstnieks.
Lielāko sašutumu par Valsts prezidenta izteikumiem pauduši žurnālisti vai politologi, kuri uzskata, ka tā nedrīkstēja rīkoties un šādi tika pārkāptas kādas tiesības vai brīvības. Taču pārējai sabiedrības daļai, kā norāda P.Bankovskis, šis notikums varētu tīri labi iet pie sirds un A. Bērziņa popularitātei tas pat varētu nākt par labu.
"Kad cilvēkiem jautā, kādam ir jābūt iekārtojumam valstī, viņi min tēva stiprās rokas un vēlas redzēt cilvēkus, kas vienpersoniski visu saliks pa vietām," tā P.Bankovskis.