Zelta šķembas valsts izpildījumā neiztur pat gadu

"Gandrīz visi remontētie posmi izvietojas skaistā lokā ap to karjeru, tur ar cirkuli kartē var novilt apli," saka zinātājs, kurš vēlējās palikt anonīms. Ārpus minētā apļa dubulto virsmas apstrādes metodi vērā ņemamam ceļa posma remontam LAU lietojis vēl tikai Alūksnes pusē, kas norāda uz iespējamu varas gaiteņos radītu shēmu, lai ļautu nopelnīt tieši Pērtnieku karjera īpašniekiem vai patiesā labuma guvējiem. Izskanējis, ka tie varētu nebūt tikai Lursoft datubāzē kā vadītāji minētie Andris un Aļona Kozuļi, bet, iespējams, arī pats LAU valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs. TV3 raidījums Nekā personīga pirms pāris gadiem izteica minējumu, ka tieši no šīs amatpersonas vārda un uzvārda veidots firmas nosaukums Vlakon.Nekļūdās tie, kuri derīgo izrakteņu ieguves vietu Pērtnieki asociē ar Saeimas deputātu Dzintaru Zaķi (uz laiku pārtraucis darbību Vienotībā), jo viņa draudzība ar SIA Vlakon piederošā karjera vadītāju Andri Kozuli publiskajā telpā negatīvā gaismā atspoguļota vairākkārt - saistībā ar iespējamo balsu pirkšanu 12.Saeimas vēlēšanās, lidojumu uz Gruziju kompānijā ar ekspremjeru Valdi Dombrovski (Vienotība), dažādiem uzņēmējiem, tostarp bankas Citadele pircēju - ASV finanšu fonda Ripplewood Holdings - pārstāvi. Minētie gadījumi ir epizodiski, taču viena lieta SM "pieskatītāju" Zaķi (Diena jau iepriekš vēstīja, ka viņu šādā misijā neformāli bija norīkojusi Vienotība) un SIA Vlakon vieno ilgstoši - dolomīta šķembas, kas ar LAU starpniecību no Pērtniekiem nonāk uz ceļiem visā Latgalē un, iespējams, arī citur Latvijā. Piemēram, 2012.gadā, kad LAU sāka atjaunot ceļus ar dubulto virsmas apstrādes metodi, minētais valsts uzņēmums no šī karjera iegādājās gandrīz visu darbiem vajadzīgo šķembu daudzumu - 240 tūkstošus tonnu, turklāt par cenu, kas bija četrus līdz astoņus eiro tonnā lielāka, nekā piedāvāja citi komersanti. Tādējādi radās aizdomas, ka valstij piederošā LAU potenciālā peļņa novirzīta privātam uzņēmumam, un rezultāts ilgi nebija jāgaida - pateicoties 1,69 miljonu eiro peļņai, ko SIA Vlakon nesis Pērtnieku karjers, Kozule pērn ierindojās žurnāla Kapitāls Latvijas lielāko pelnītāju topa trīsdesmitniekā. Jāatzīmē, ka Kononovs par LAU valdes priekšsēdētāju tika iecelts 2011.gadā - gadu pirms apjomīgo dubultās virsmas apstrādes darbu sākšanās Latgalē. Kopš tā laika ceļu būvnieku žargonā parādījies jēdziens "Latgales asfalts"."Man nekādas tiešas saistības ar to nav," Dienai saka Zaķis, tajā pašā laikā nenoliedzot, ka sava loma dubultās virsmas apstrādes lobijā LAU viņam bijusi: "Esmu ieteicis rīkoties ar iespējami efektīvākajām tehnoloģijām, lai iegūtu melno virsmu. Šī ir moderna tehnoloģija, taču šķembu izcelsme nav būtiska. Mēģinājums uzsvērt tieši uz Pērtnieku karjeru šķiet nedaudz aizdomīgs."Savukārt pensionētais ceļu būves nozares eksperts Jānis Austriņš dubulto virsmas apstrādi uzskata par naudas izšķērdēšanu: "Tas ir viens no lētākajiem paņēmieniem, kā iegūt melno segumu, taču šādā veidā apstrādātam ceļam ir īss kalpošanas laiks, segums ir nenoturīgs, ātri nolietojas, tāpēc no tautsaimniecības viedokļa tas neatmaksājas." Austriņš kopā ar ekspremjera, savulaik ietekmīgās partijas Latvijas ceļš dibinātāja Andra Bērziņa vadītās biedrības Latvijas ceļu būvētājs (LCB) pārstāvjiem pārbaudīja LAU atjaunotos ceļus Latgalē: "2012. un 2013.gadā apstrādātie ceļu posmi izskatījās mazāk sabrukuši nekā 2014.gadā atjaunotie." Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 22.aprīļa, numurā!