Šis likums paredz, ka visiem valsts ierēdņiem, žurnālistiem, juristiem, nevalstisko organizāciju biedriem un augstskolu mācībspēkiem līdz 31.janvārim jāiesniedz ar zvērestu apstiprināts paziņojums, vai šīs personas ir sadarbojušās ar valsts slepenajiem dienestiem laikā, kad Maķedonija bija komunistu pārvaldītās Dienvidslāvijas sastāvā.
Valdības izveidota īpaša komisija šo paziņojumu izskatīšanai informēja, ka līdz janvāra vidum saņēmusi 12 tūkstošus šādu paziņojumu. Šis likums draud ar darba zaudēšanu tiem, kas šajos paziņojumos sniegtu melīgu informāciju.
Konstitucionālā tiesa apturēja šī likuma izpildi līdz galīgajam lēmumam par to, kurš gaidāms divu mēnešu laikā.
Kreisā opozīcija vērsās tiesā pret šo likumu, uzskatot, ka varas iestādes to varētu izmantot, lai veiktu represijas pret politisko opozīciju un apklusinātu kritiski noskaņotus žurnālistus un pilsoniskās sabiedrības aktīvistus.
Deviņdesmitajos gados līdzīgi likumi tika pieņemti arī citās Austrumeiropas valstīs, kur bija krituši komunistu režīmi.