Laika ziņas
Šodien
Sniegs
Rīgā -2 °C
Sniegs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Memoriāls Breivīka upuriem šķeļ norvēģus

Norvēģijā asu pretestību izpelnījies viens no diviem plānotajiem memoriāliem 2011.gada 22.jūlija asiņaino uzbrukumu upuriem. Nesaskaņas izraisījusi konceptuālā piemiņas vieta netālu no Ūteijas salas, kur galēji labējais ekstrēmists Anderss Bērings Breivīks noslaktēja 69 cilvēkus. Pret atceres vietu iebilst daļa bojāgājušo tuvinieku un apkaimes iedzīvotāju, bet ģeologi brīdina, ka ambiciozo projektu būs sarežģīti īstenot.

Februārī Norvēģijas valdības finansētās institūcijas KORO, kas atbild par mākslu sabiedriskās vietās, izveidota komisija vienbalsīgi atbalstīja zviedru mākslinieka Jūnasa Dālberga iesniegto memoriāla projektu Atmiņas brūce.Mākslinieka iecere paredz izcirst trīsarpus metru platu šķēlumu nelielā pussalā, kas atrodas iepretim traģiskos notikumus piedzīvojušajai Ūteijas salai. Dālberga ieskatā tā būtu "brūce vai ievainojums ainavā", kas simbolizētu "kaut ko, kas ir zaudēts uz mūžīgiem laikiem".Uz pussalai nošķeltās daļas paredzēts izveidot sienu, kurā tiks iekalti 22.jūlija slaktiņa upuru vārdus, bet pretējā pusē izveidos telpu, kur pulcēsies piemiņas vietas apmeklētāji.Memoriāla ideju vērtēšanas komisijā bija arī pārstāvis no atbalsta grupas 22.jūlija uzbrukumā cietušajiem un bojāgājušo tuviniekiem, tomēr šajā organizācijā nav apvienojušies visu bojāgājušo ģimenes locekļi. Tieši no atbalsta grupai nepiederošo puses izskan skaļākā Atmiņu brūces projekta kritika.Redzamākā idejas pretiniece ir Vanesa Svebaka, kuras 14 gadu vecā meita bija jaunākais Breivīka upuris. Viņasprāt, memoriāla izveide ir nepieļaujama, jo ar daudzām cietušajām ģimenēm nav notikušas konsultācijas. "Mēs visi vēlamies godināt savus bērnus. Nav nevienas ģimenes, kas to nevēlas. Mēs atbalstām memoriāla izveidi, bet esam pelnījuši, ka prasa mūsu viedokli. Tie taču ir mūsu bērni," viņa sacīja The Guardian.Sievietei, kam par šo jautājumu bijusi telefonsaruna ar Norvēģijas premjerministri Ernu Solbergu, ir pretenzijas nevis pret pašu ideju, bet pret memoriāla atrašanās vietu. "Mana meita gāja bojā Ūteijā, nevis pussalā tai pretī," uzskata Svebaka, kura ir nolēmusi neatļaut iegravēt savas meitas vārdu uz memoriāla sienas. Viņa vēlas, lai atceres vietas atrodas Ūteijā.Ir bojāgājušo vecāki, kuri nevēlas atsevišķu memoriālu Ūteijā nogalinātajiem. "Manuprāt, mums pietiek ar mūsu bērnu kapa vietām un piemiņas vietām mūsu pilsētās," uzskata Katrīne Lutkena, kas 2011.gada 22.jūlijā zaudēja 17 gadu veco meitu Evu. "Mums ir Ūteija, kas par notikušo atgādina katru dienu. Memoriāla izveide ir jāaptur."Pret memoriālu, ko paredzēts atklāt 2015.gada 22.jūlijā, iestājas vairākums no aptuveni 400 cilvēkiem, kas dzīvo Ūteijas tuvumā. Daudzi no viņiem palīdzēja glābt cilvēkus, kas no salas bēga peldot. Citi palīdzēja mediķiem, kuri centās glābt vairāku ievainoto dzīvību.Visu rakstu lasiet laikrakstā Diena trešdien, 16.aprīlī!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits