Draudi liek Somijai stiprināt aizsardzību

Krievija jau paudusi bažas par iespējamo Somijas un tās kaimiņvalsts tuvināšanos NATO. Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība ziņo, ka Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, pagājušajā nedēļā tiekoties ar Zviedrijas ārlietu ministri Margotu Valstrēmu, teica: "Mēs atkārtoti esam devuši augstu vērtējumu Zviedrijas un arī Somijas politikai, kas paredz nepievienošanos blokiem militārajā jomā. Mēs to uzskatām par būtisku reģionālajai stabilitātei Baltijas reģionā un Eiropā kopumā."

Somijas valdības 17. februārī publiskotajā Aizsardzības politikas ziņojumā ir konstatēts, ka drošības situācija Somijas apkārtnē ir pasliktinājusies pēc Krimas okupācijas un konflikta Austrumukrainā. Baltijas jūras reģionā audzis militārais saspīlējums. Baltijas jūras reģiona militāri stratēģiskais nozīmīgums ir pieaudzis, kas nozīmē arī militāro aktivitāšu intensificēšanos. Kolas pussala saglabājot īpašu svarīgumu Krievijai kā tās stratēģisko ieroču bāzēšanas vieta.

Konstatēts, ka Somijas kaimiņvalstis, kas atrodas Eiropas Savienībā un NATO, uz to reaģējušas ar aizsardzības spēju stiprināšanu, aizsardzības sadarbības attīstīšanu. Uzsvērts, ka Zviedrija no fokusēšanās bruņoto spēku attīstībā uz krīzes menedžmentu atgriezusies pie fokusēšanās uz valsts aizsardzību un atkal pastāvīgi izvieto ieročus un karavīrus Gotlandē. Lietuva atjauno obligāto karadienestu.

"Krievijas mērķis ir stiprināt tās lielvaras statusu, tās mērķis ir ietekmes sfērā balstīts drošības režīms. Līdzās ieilgušajam konfliktam Ukrainā Krievija īpaši nodemonstrējusi attīstīto vidēja darbības gaisa triecienu spēju Sīrijas karā. Tā ir attīstījusi militāro spēju, pastiprinājusi to rietumu virzienā un arktiskajos apgabalos. Krievijas mērķis ir mest izaicinājumu NATO spējām aizsargāt Baltijas valstis un Austrumeiropu, gadījumā ja uzliesmo militāra krīze. Krievija izvieto tāla darbības rādiusa ieroču sistēmas, kas var iznīcināt mērķus un izveidot neaizsniedzamas zonas gaisa telpā un ūdeņos bez brīdināšanas un ļoti īsā laikā," teikts ziņojumā.

Visu rakstu lasiet pirmdienas, 27. februāra, avīzē Diena!