Ērģelēm 140 gadu ir daudz vai maz? Tas ir vidēja vecuma, jauns vai sens instruments?
Tas ir diezgan daudz, turklāt gadi pagājuši, atstājot ērģeles oriģinālā veidolā, neko īpaši nemainot. Kad Doma ērģelēm bija simt gadu, bija piedāvājumi pārbūvēt mehāniku – uz vieglāku traktūru, lai būtu vieglāk spēlēt, – un mainīt vēl šo to citu. Taču tika pieņemts pareizs lēmums, un nekāda pārbūve nenotika. Līdz ar to mums joprojām ir oriģināls un unikāls instruments. Ne velti visi ērģelnieki grib uz šejieni braukt un spēlēt, un tas nav tikai instrumenta lieluma, bet tieši tehniskās un skaniskās kvalitātes dēļ.
Kas vēl mūsu ērģeles atšķir no citiem instrumentiem pasaulē?
Mūsdienās instrumenti daudzviet ir modernāki – piemēram, Latvijas Universitātes aulā ērģelēm ir piebūvēti sitaminstrumenti. Tādu ekstru šeit nav, taču unikalitāte saglabājas cauri gadsimtiem tieši ar romantiskā laika stilistiku, un šis ērģeļbūves meistardarbs joprojām ir nepārspēts. Īpaši, ja mēs zinām, ka Vācijā un citās bagātajās zemēs vecās ērģeles daudzviet bija apnikušas, tās tika nomainītas un izmestas ārā, savukārt tagad daudzi nožēlo, ka ir no vēsturiskajiem instrumentiem atvadījušies, un sāk novērtēt to skanējuma daiļumu.
Ērģeles ir kā dzīvas būtnes ar savu dvēseli?
Protams! Ērģeles dzīvo līdzi visam, kas te notiek, un arī mainās līdzi – dažādām temperatūras svārstībām, mitruma un gaisa maiņām. Instruments ir kā dzīvs organisms. Un šobrīd šīs ērģeles ir mana balss.
Cik šis instruments ir populārs, un vai joprojām cilvēki vēlas nākt un to aplūkot klātienē?
Apskatīt ērģeles tuvumā – tā nav ikdiena! Tas būs tikai šajā reizē, kad 28. janvārī nevis rīkosim grandiozu koncertu, bet aicināsim atnākt ciemos. Svinību formāts būs vienkāršs: 20 minūtes skanēs ērģeļmūzika, un pēc tam varēs uzkāpt ērģeļu balkonā, satikt ērģeļmeistaru, uzdot viņam jautājumus, saprast, kā ērģeles darbojas tehniski, apskatīt mūsu skaisto un nesen restaurēto prospektu tuvplānā. Varēs uzdot jautājumus arī ērģelniekam, kurš tikko būs muzicējis, varbūt arī noklausīties kādu stāstu par instrumentu – kā tas tapis; ielūkoties motortelpā, kur pat liela daļa ērģelnieku nav bijuši, lai redzētu, kas ir ērģeļu "plaušas" un kā rodas skaņa.
Jūs pats par ērģelēm zināt visu, vai tomēr ir kāds neatklāts noslēpums?
Kad mums kopā ar ērģeļmeistaru vai restaurācijas daļas vadītāju ir intervijas, tad izdzirdu tik daudz jauna arī priekš sevis! Kad man saka: "Tu jau tās ērģeles zini", tad atbildu, ka arī pašā spēlē var atklāt kaut ko jaunu, kaut vai to daudzveidīgo kombināciju iespēju dēļ. Kad uz šejieni atbrauc kāds izcils ārzemju ērģelnieks, viņš instrumentu parāda pilnīgi citā skanējumā.
Šis ir vēsturisks instruments, kas vienlaikus ir arī moderns, jo faktiski šeit ir atskaņota un pirmatskaņota visu latviešu komponistu mūzika. Tā ka šis instruments un tā skaņu burvība iedvesmo radīt arī kaut ko jaunu.
Par ērģelēm lielāku interesi izrāda tūristi vai mūsu pašu klausītāji?
Pirms kovida šeit bija ļoti liela tūristu plūsma, un īpaši tas bija attiecināms uz krievu publiku. Nezinu, vai viņi mūsu ērģeles mīl, bet tas ķeksītis, ka viņi te ir ienākuši, katrreiz bija jāievelk. Šobrīd apmeklētāju samērs ir mainījies, un ārzemju tūristi uz šejieni nāk kā uz slavenu vēstures pieminekli un izdzirdēt instrumentu, savukārt latviešu klausītājs ir prasīgāks – viņš gaida labus māksliniekus un īpašu programmu. Domāju, ka šobrīd vairāk ir izdevies sasniegt Latvijas publiku, un arī šo svētdien mēs mēģināsim būt tuvāk savam klausītājam un aicinām ciemos. Man liekas, daļai cilvēku iespēja piekļūt tuvāk ērģelēm, uzkāpt šeit, augšā, un ieraudzīt skatu, kuru uz baznīcu redz ērģelnieks, – jau tas vien ir ko vērts!
Kā šajos gados ir mainījusies ērģeļu loma?
Šo instrumentu atklāja ar inaugurācijas koncertu, uz kuru bija ieradušies meistari no dažādām valstīm, visa pasaules prese bija pievērsusi uzmanību šim izcilajam notikumam, un interese bija milzīga! Kad instruments bija uzstādīts, tas tika spēlēts arī dievkalpojumos, taču jau tolaik bija daudz izpārdotu koncertu un pārpildītas zāles. Daļa naudas par iekasētajām biļetēm aizgāja parādu dzēšanai par instrumenta būvniecību. Izmaksas un ambīcijas bija lielas, taču arī rezultāts bija tiešām lielisks un līdz šodienai augstu vērtēts.
Vai ar ērģelēm ir saistīta kāda leģenda, spoku stāsti?
Šis ir dzīvs instruments, kurš tiek regulāri spēlēts, tādēļ te nav vietas spokiem. (Smejas.) Varbūt kāds ērģelnieks, naktī trenējoties, kaut ko ir sajutis. Taču, protams, stāsti ir. Piemēram, mums tiešām izcili izdevās apkopot Alfrēda Kalniņa devumu. Viņš šeit bija pirmais latviešu ērģelnieks, darbojās no 1933. gada līdz pat savai nāvei, un ir zināmi nostāsti par viņa izcilo improvizācijas spēju un virtuozitāti. Nu ir iznācis viņa ērģeļmūzikas krājums un mūzikas ieraksti, un mēs varam gūt priekšstatu par šo unikālo personību. Man kā viņa pēctecim Rīgas Doma ērģelnieka amatā bija pienākums to veikt. Varbūt pienāks kārta arī lielai monogrāfijai par pašām ērģelēm.