Gāzes pārvades infrastruktūra ir viens no valsts stratēģiskajiem objektiem, kas ir būtiski valsts ekonomikai, tieši tāpat kā a/s Sadales tīkls, a/s Augstsprieguma tīkls un dzelzceļa infrastruktūra. Šīs infrastruktūras patlaban pilnībā pieder valstij, tieši tāpēc arī CBG gadījumā ir būtiski, lai šā uzņēmuma kapitāla daļas pilnībā piederētu valstij, uzskata Eiropas parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš (Vienotība).
Uzņēmuma AJ Power Gas izpilddirektors Roberts Samtiņš norāda, ka pats svarīgākais aspekts CBG akciju pārdošanas procesā ir, lai jaunais uzņēmuma īpašnieks nodrošina tā darbības caurspīdīgumu un visiem tirgus dalībniekiem vienādus spēles nosacījumus. "Valsts kā potenciālais īpašnieks ir labs risinājums, jo spētu nodrošināt šos kritērijus. Iespējams, pēc 3–5 gadiem, kad uzņēmums būs sakārtots un tirgus būs pieradis pie jaunajiem darbības nosacījumiem, valsts CBG akcijas varētu pārdot privātajam investoram, piemēram, kādam pensiju fondam, jo tie parasti mēdz ieguldīt varbūt ne tik ienesīgos, bet tajā pašā laikā stabilos aktīvos. Tikpat labs risinājums būtu, ja uzreiz valsts CBG akcijas iegādātos kopā ar kādu finanšu investoru, valstij savā īpašumā iegūstot, piemēram, 51% CBG kapitāla daļu," akcentē Samtiņš. Viņš arī norāda, ka šobrīd kā viens no iespējamiem CBG pircējiem tiek minēts Augstsprieguma tīkls. "Arī tas būtu labs risinājums. Tehniski šīs pārvades sistēmas atšķiras, taču galvenie akcenti ir līdzīgi. Turklāt šādā gadījumā izdotos ietaupīt līdzekļus tieši uz uzņēmuma pārvaldes rēķina, jo abas sistēmas pārraudzītu viens uzņēmums. Ieguvums būtu arī, raugoties no valsts budžeta viedokļa, – valstij CBG akciju pirkšanai nebūtu jāņem kredīts, jo finansējumu pirkumam meklētu un attiecīgi pēc tam atmaksātu Augstsprieguma tīkls," pauž Samtiņš.
Viņam piekrīt arī a/s Latvenergo valdes loceklis Māris Kuņickis, norādot, ka tieši tāda pati struktūra šobrīd darbojas jau Igaunijā, kur šīs valsts augstsprieguma pārvades sistēmas operators vienlaikus arī pārvalda gāzes pārvades sistēmu. "Vienu labāko risinājumu šobrīd grūti ieteikt, taču, skatoties no Igaunijas un Lietuvas piemēriem, kur sākotnēji sistēmu operatori tika nodoti privātajiem, bet vēlāk valsts tomēr atpirka šos uzņēmumus atpakaļ, jāsecina, ka acīmredzot labākais risinājums tomēr ir valsts pārvaldība. Tieši valsts visvairāk ir ieinteresēta, lai tirgus strādātu maksimāli efektīvi un ar augstu likviditāti, nodrošinot vienādus spēles noteikumus visiem tirgus dalībniekiem. Ja atceramies vēl neseno pagātni, kad Latvenergo vairākas reizes lūdza LG piekļuvi pārvades infrastruktūrai no cita tirgotāja iegādātas gāzes piegādei savām vajadzībām, Latvenergo lūgumi ar dažādiem argumentiem tika noraidīti," pauž enerģētikas eksperts.
Uzsverot, ka šis ir viņa personīgais viedoklis, Kuņickis norāda, ka CBG pārņemšana valsts īpašumā būtu svarīga arī tādēļ, ka tuvākās nākotnes plānos ir veidot starpvalstu gāzes pārvades sistēmu savienojumus ar Poliju un Somiju, kā arī vienotu Baltijas gāzes apgādes sistēmu. Līdz ar to, ņemot vērā, ka Igaunijā un Lietuvā šīs sistēmas pārvalda valsts, daudz vieglāk būtu panākt visas nepieciešamās vienošanās par šo projektu, ja arī Latvijas dabasgāzes pārvades infrastruktūra piederētu valstij. Vienlaikus viņš pieļauj, ka nākotnē, kad gāzes tirgus būs noregulēts un jau kvalitatīvi darbosies, CBG daļēji vai pilnībā būtu iespējams pārdot kādam privātam investoram.
Savukārt Kariņš uzsver, ka vismaz sākuma posmā valstij jebkurā gadījumā ir jārod iespēja nopirkt CBG akcijas, turklāt atšķirībā no privātā sektora valstij ir daudz lielākas iespējas nepieciešamo finansējumu piesaistīt aizņēmuma veidā starptautiskajos finanšu tirgos, ko pēc tam atmaksātu ilgākā termiņā no ienākumiem, kurus gūs CBG par sniegtajiem pārvades pakalpojumiem. "Šeit būtiski saprast, ka CBG akciju pirkšanu nevar uzskatīt par valdības izdevumiem klasiskā izpratnē, tas būs ieguldījums valsts enerģētiskās neatkarības un drošības stiprināšanā," uzsvēra Kariņš.
Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 20.aprīļa laikrakstā Diena!
Ekonomičeskijs
oskars