Te vairāki aspekti, par ko gribētos dzirdēt plašāku diskusiju no politiķu puses. Vispirms par nekustamā īpašuma, kas ir īpašnieka dzīvesvieta, aplikšanas ar nodokli pamatotību kā tādu. Jautājums jau krietni sen aktualizēts, taču lemšana par to nekust no vietas, iespējams tāpēc, ka tas būtiski var ietekmēt svētā budžeta pozīcijas.
Cilvēka – nodokļu maksātāja – intereses tādā brīdī ir otrajā plānā...
Otra diskusiju tēma saistās ar atvieglojumiem. Tagad tos piešķir pašvaldības, bet zinām, ka arī to budžetu iespējas ir visai ierobežotas. Turklāt pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā nekādas lielās nodokļu atlaižu rezerves nav paredzētas, tātad, ja tādas piemēro, daļēji nepietiek finansējuma kādām ar likumu uzliktām pašvaldību funkcijām. Bet, ja tā, tad, piemēram, Rīgas maka turētāji (lai arī kādu partiju kurā laikā pārstāvētu) ir tieši ieinteresēti, lai konkrētos pilsētas reģionos veidotos bagātnieku rajoni, kur darījumi ar īpašumiem ir par milzu summām, kas attiecīgi ietekmē arī kadastra vērtību un tādējādi arī iekasējamo nodokli. Šajā kontekstā vismaz no valdības partijām, kas skaļi deklarē nepieciešamību mazināt cilvēku sociālo nevienlīdzību, gribētos sagaidīt iniciatīvas par risinājumiem, kā pēc kaut kādiem ļoti konkrētiem kritērijiem (lai nav jāiet lūgties pabalstus no pašvaldību darbiniekiem) valsts varētu vismaz mazināt, ja ne pilnīgi atcelt nekustamā īpašuma nodokļa slogu, kā iepriekš minēts. Analoģija te saskatāma ar likumā paredzētām un attiecīgi valsts norēķinos ar pašvaldībām iekļautām sabiedriskā transporta maksas atlaidēm konkrētām pasažieru kategorijām.
Un vēl. Būtu plaši jāievieš arī finanšu atbalsta mehānismi (ja saglabājas nodoklis, tad caur to vai arī paplašinot attaisnoto izdevumu sarakstu iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksai), ja saimnieka līdzekļi tiek ieguldīti īpašuma vērtības palielināšanā.
Pašvaldības = izšķērdība un korupci
īpašuma nodoklis Latvijā ir nenormā
xio