Šā gada otrajā ceturksnī ir dinamiski audzis Latvijas iekšzemes kopprodukts. Bezdarba līmenis jūlijā vien nedaudz pārsniedza 7%. Darba zaudēšana, protams, ir smags finansiālais un psiholoģiskais trieciens katram konkrētajam cilvēkam, tomēr var priecāties, ka gan Centrālās statistikas pārvaldes, gan Nodarbinātības valsts aģentūras dati apliecina – pandēmijas laikā bezdarbs nav divkāršojies. Turklāt prasmi izdzīvot pierādījusi pat tāda Covid-19 krīzes nomocīta joma kā pasažieru aviosatiksme. Lidostā Rīga jūlijā tika apkalpoti 297,7 tūkstoši pasažieru (kāpums par 58,6%, salīdzinot ar jūliju pērn), un lidsabiedrība airBaltic pārvadāja vairāk nekā 209 tūkstošus pasažieru (kāpums par 38%, salīdzinot ar 2020. gada jūliju). Biznesa atdzimšanas tendences ir vērojamas arī tūrisma un viesmīlības jomā.
Tomēr jāatceras, ka arī pērn augustā noskaņojums Latvijā bija optimistisks, taču, sākoties rudenim, Covid-19 izplatība pieauga, 9. novembrī tika izsludināta ārkārtējā situācija un daudzu iedzīvotāju ikdienu ietekmējošie ierobežojumi ilga aptuveni pusgadu. Ja šajā rudenī izdosies izvairīties no 2020. gada scenārija atkārtošanās un būtiski ierobežojumi nebūs jāievieš, izrādīsies, ka taisnība ir visiem tiem cilvēkiem, kuri popularizē vakcināciju. Taču pagājušā gada rudens arī māca, ka, ļaujoties pārliekai eiforijai, kļūdas pieļauj gan pie varas esošie politiķi, gan daļa sabiedrības.
To ņemot vērā, patlaban ir īstais brīdis, kad valdībai vajadzētu iepazīstināt sabiedrību ar plānu, kas gaidāms, ja Covid-19 riski tomēr augs, lai ikvienam cilvēkam Latvijā būtu skaidrs, ar ko rēķināties. Nav vairs 2020. gada marts, kad koronavīrusa SARS-CoV-2 straujā izplatība ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē bija jauna situācija. Šobrīd politiskajai elitei jau ir pietiekami liela pieredze, lai spētu konkrēti pasacīt, kurām jomām pirmajām var tikt noteikti ierobežojumi un kāds atbalsts līdz ar ierobežojumu ieviešanu būs pieejams, un kuras jomas ierobežojumi neskars, ja vien riski nekļūs milzīgi. Turklāt precīzi izklāstīti iespējamie scenāriji varētu sabiedrības noskaņojumu pagriezt racionālā virzienā un novērst to, ka šķelšanās kļūst galēji destruktīva.
Vajadzīgs plāns rudenim
Statistikas dati šovasar rāda, ka Covid-19 pandēmijas radītais trieciens mūsu valsts ekonomikai nav bijis tik spēcīgs, kā pieļāva skeptiskākie tautsaimniecības procesu analītiķi, turpretī sabiedrības šķelšanās un kašķēšanās par vakcināciju izrādījusies daudz intensīvāka, nekā tika prognozēts. Tas ļauj secināt, ka, lai gan pēc labklājību raksturojošajiem kritērijiem Latvija ir viena no nabadzīgākajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, mūsu ekonomika tomēr ir vitāla un prot pielāgoties apstākļiem.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.