Laika ziņas
Šodien
Migla
Sestdiena, 5. oktobris
Amālija, Amēlija

In memoriam

Neizvadīti no Saeimas nama © DIENA

Šogad cits pēc cita mūžībā tika aizsaukti veseli trīs bijušie Saeimas priekšsēdētāji, turklāt tāpat, kā viņi amatā bija nomainījuši cits citu: 26. aprīlī 80 gadu vecumā nomira Alfreds Čepānis, dzimis 1943. gada 3. augustā, Saeimas priekšsēdētājs no 1996. gada 26. septembra līdz 1998. gada 3. novembrim, 10. jūlijā 61 gada vecumā traģiski aprāvās Jāņa Straumes dzīve (dzimis 1962. gada 27. augustā, Saeimas priekšsēdētājs no 1998. gada 3. novembra līdz 2002. gada 5. novembrim), 13. jūlijā 65 gadu vecumā izdzisa Ingrīda Latimira, dzimusi 1958. gada 14. novembrī, aktīvās politiķes laikā pazīstama kā Ingrīda Ūdre, Saeimas priekšsēdētāja no 2002. gada 5. novembra līdz 2006. gada 7. novembrim

Grāmatas paliek © DIENA

Viens no latviešu lielajiem filozofiem Igors Šuvajevs (1963. gada 7. aprīlis-2024. gada 12. aprīlis) savā pāragri aprāvušamies mūžā paguva izdarīt daudz.

Šo dzejoli rakstīšu es rīt © DIENA

Juris Kulakovs (1958–2024), Latvijas rokenrola karalis, ir miris, un lai dzīvo karalis, jo, kā reiz ar sev raksturīgo patosu teicis pats: "Tas, kuru pēc nāves neaizmirst, tas ir dzīvs joprojām..."

Ar azartu un vieglu smīnu © DIENA

Leļļinieku Visuma apdzīvotājs un veidotājs Māris Putniņš (1950–2024) savu vārdu Latvijas kultūrvēsturē ierakstījis ne tikai ar slaveno Avārijas brigādi, bet arī savulaik skandalozo Zīlīti un vairākiem "sānsoļiem", kas tikai apliecinājuši viņa daudzpusību un talantu.

Baznīcā, krogā un ballē. Šeins Makgovans © DIENA

Šīs SestDienas iznākšanas dienā, 8. decembrī, zemes klēpī tika guldīts pagājušajā nedēļā mirušais īru mūziķis Šeins Makgovans. Viņa trakulīgās uzdzīves nereti pievērsušas lielāku uzmanību par radošo darbību, taču, kā sacījis amerikāņu rokmūzikas veterāns Brūss Springstīns, – paies 100 gadu, daudzas pašreizējās zvaigznes jau būs aizmirstas, bet Šeina dziesmas ļaudis dziedās joprojām

Laikmetu griežos – ardievu, Tīna! © DIENA

Pagājušā gadsimta spilgtāko mākslinieku rindas kļūst retākas. Šis ir tikai sākums, bet tas normāli – nekas nav mūžīgs, ja arī mums tā reiz likās. Tīna Tērnere (26.11.1939.–24.05.2023.)

Dieva dots, velna pilns © DIENA

Fotogrāfs Uldis Briedis (1940. gada 23. marts–2023. gada 16. maijs) mūžam paliek savās fotogrāfijās līdz ar tās Latvijas ideālu, kādu bija redzējis bērnībā.

Baltijas ceļa tēvs Savisārs © DIENA

Gada sākumā pēdējā gaitā Igaunijā tika izvadīts Edgars Savisārs – cilvēks ar nozīmīgu ieguldījumu Baltijas valstu neatkarības atjaunošanā, akcijas Baltijas ceļš idejas autors, bijušais Igaunijas Tautas frontes līderis un pārejas valdības premjerministrs Igaunijas neatkarības atgūšanas periodā no 1990. līdz 1992. gadam. Vēlāk viņš kļuva par ietekmīgās Centra partijas vadītāju. Tomēr, lai arī savas neatlaidības un citu īpašību dēļ par Degunradzi iedēvētais Savisārs tiek uzskatīts par Igaunijas neatkarības galveno arhitektu, viņš bija pretrunīgs politiķis. Domājams, ka pilnā mērā Savisāra paveikto būs iespējams izvērtēt tikai pēc vairākiem gadu desmitiem.

Vienkārši karalis. Pelē © DIENA

Īsi pirms gadumijas, 29. decembrī, pēc ilgas cīņas ar vēzi 82 gadu vecumā aizsaulē aizgāja Edsons Arantiss du Nasimentu – visā pasaulē pazīstams kā Pelē jeb futbola karalis. Vienīgais trīskārtējais Pasaules kausa futbolā ieguvējs, neskaitāmās aptaujās atzīts par visu laiku izcilāko futbolistu, Starptautiskās Olimpiskās komitejas par gadsimta sportistu pasludinātais Pelē bija arī liela mēroga sabiedriskais un politiskais aktīvists. Tā dēļ žurnāls Time 1999. gadā viņu atzina arī par vienu no simt XX gadsimta svarīgākajām personībām

Elizabete II un britu monarhijas nākotne © DIENA

Šā gada 8. septembrī 96 gadu vecumā no dzīves aizgāja Apvienotās Karalistes karaliene Elizabete II Vindzora. Tronī karaliene bija pavadījusi vairāk nekā 70 gadu, iemantojusi milzīgu personisko autoritāti gan Apvienotajā Karalistē, gan tālu aiz tās robežām, un tieši uz viņas autoritāti un arī šarmu lielā mērā balstījās britu monarhijas popularitāte. Kas sagaida Apvienoto Karalisti, un vai Elizabetes II aiziešana tiešām nozīmē vesela laikmeta beigas?

Gorbačova nebeidzamie paradoksi © DIENA

Šā gada 30. augustā Maskavā 91 gada vecumā aizsaulē aizgāja pēdējais PSKP CK ģenerālsekretārs un pirmais un pēdējais PSRS prezidents Mihails Gorbačovs. Viņš bija arī pēdējais dzīvais un pamanāmākais no PSRS sabrukuma posma padomju politiķiem, taču vienlaikus viena no vispretrunīgāk vērtētajām personībām vai visa XX gadsimta vēsturē.

Dižais profesors © DIENA

Viens no gaišākajiem prātiem mūsu medicīnas zinātnē anesteziologs Georgs Andrejevs (1932. gada 30. oktobris–2022. gada 16. jūlijs) ārlietu ministra amatā pretojās Latvijas politikas iemidzināšanai.

VIKTORAM. In memoriam © DIENA

Viktors Freibergs (1955–2022) ir nolaupīts. Aizsaukts skatīties, domāt un runāt pie citiem ekrāniem. Tā teiktu viņa vietumis citētā kultūrkritiķe Sūzena Sontāga, kura paudusi, ka kino nolaupa skatītāju. Daudzām paaudzēm – kino paviršajiem un rūpīgajiem, intereses atmodinātajiem un līdzgaitniekiem – Viktors bija viens no svarīgākajiem kino skatītājiem, liekot interesēties par citu realitātēm, dzīvēm un likteņiem caur kino.

Olbraita – no Prāgas līdz Vašingtonai © DIENA

Pagājušās nedēļas vidū 84 gadu vecumā aizsaulē devās viena no iepriekšējā gadsimta pēdējās desmitgades spilgtākajām politiķēm, pirmā sieviete ASV valsts sekretāra (ārlietu ministrs) amatā Madlēna Olbraita. Viņa bija arī pirmā pasaules mēroga politiķe, kas 1997. gadā paziņoja, ka Baltijas valstīm durvis uz Ziemeļatlantijas aliansi ir atvērtas.

Nenorietošs smaids © DIENA

Mārtiņa Rītiņa mantojums Latvijas restorānu, kulinārijas un viesmīlības kultūrā ir tik liels, ka daudz kas no tā ir jau, tā sakot, folklorizējies un tiek lietots, neapzinoties, kuram mums par to jāpateicas.

Mūžības Daugava © DIENA

Cilvēka nāve vienmēr šķiet negaidīta, bet šogad aizgājēju likteni klāj arī kovidneskaidrības plīvurs. Katrā ziņā šogad Latvija un pasaule ir zaudējusi daudzas izcilas personības, un dažu aiziešanu ir veicinājis vai vismaz tai stāvējis kūmās arī Covid-19.

Sapnis, kas nebeidzas © DIENA

Stīga pārplīsa tad, kad vissirsnīgāk tika spēlēta, – tā par komponista Mārtiņa Brauna (17.09.1951.–24.11.2021.) aiziešanu saka viņa domubiedri mūzikā. Vēl daudz bijis ieceru, no kurām daļu viņa līdzgaitnieki apņēmušies realizēt komponista piemiņai.