Latvija, līdzīgi kā daudzas Eiropas valstis, saskaras ar būtiskām demogrāfiskajām problēmām, kuru sekas būs jūtamas nākamajās desmitgadēs. Dzimstības līmenis nav pietiekams, lai kompensētu iedzīvotāju skaita samazinājumu. Tas rada ilgtermiņa izaicinājumus gan valsts sociālajai sistēmai, gan ekonomiskajai izaugsmei. Šī problēma nav jauna, taču izskatās, ka politikas veidotāji Latvijā nespēj atrast risinājumu vai pat neuzskata šo problēmu par prioritāru.
Eiropas Centrālās bankas (ECB) sāktā procentu likmju samazināšana un ekonomikas dalībnieku noskaņojuma stabilizēšanās Latvijā šovasar iezīmējusi nelielu aktivizēšanos kreditēšanā. Savukārt noguldījumu kāpuma tempi turpina apsteigt ekonomikas kopējo dinamiku, to reālajām procentu likmēm saglabājoties pozitīvām un veicinot mājsaimniecību uzkrājumu kāpumu bankās.
Ministru kabineta otrdien pieņemtais lēmums virzīt izskatīšanai Saeimā Finanšu ministrijas izstrādātos grozījumus Grāmatvedības likumā, kas paredz ieviest strukturētu elektronisko rēķinu apriti, liks vienam otram uzņēmējam steigā meklēt risinājumu, gada nogali padarot trauksmaināku. Tomēr šoreiz nav pamata teikt, ka lēmums par tā dēvēto e-rēķinu ieviešanu būtu pārsteidzis kā pirmais sniegs rudenī. Pat ja galīgais lēmums parlamentā tiks pieņemts pāris mēnešus pirms gadu mijas.
Pie Cēsu apvedceļa atklāta līdz šim vērienīgākā saules elektrostacija Latvijā – Cēsu SES. Tā ik gadu ar zaļo elektroenerģiju apgādās 10 000 Cēsu un tuvējo Vidzemes novadu mājsaimniecību. Jaunās spēkstacijas izveidē investēti 12 miljoni eiro Latvijas privātā kapitāla.
25. septembrī sāksies unikāls hakatons “Atvērtie dati: Inovācija un izaugsme”, kas veltīts atvērto datu un augstvērtīgo datu kopu izmantošanai, lai kopīgi veidotu inovatīvus risinājumus un idejas. Tajā Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas biedri SIA “ZZ Dats” un Emergn Latvija nodrošināmās balvas divām labākajām idejām 600 eiro.
Viens no izplatītākajiem aizspriedumiem par Latvijā darīto alu ir, ka tas esot dārgs. Jā, Latvijā darīts alus, it īpaši mazo darītavu produkcija, maksā vairāk nekā tā produkcija, ko ārzemēs saražo tik lielā apjomā, ka pat ar visu transportēšanu cena veikala plauktā ir mazāka. Patriotismam, nenoliedzami, ir sava cena, taču tam ir arī neizmērāma vērtība.
Pašvaldību investīcijas IT risinājumos paaugstina pašvaldību darba efektivitāti un samazina funkciju izpildei nepieciešamās finanses – strauji pieaugot darba spēka izmaksām, samazinoties pašvaldību finanšu rocībai un spējai piesaistīt nepieciešamos speciālistus, ir nepieciešams meklēt efektīvus ceļus situācijas uzlabošanai. Viens no iespējamiem risinājumiem ir pašvaldību procesu pārskatīšana un to digitalizācija, ļaujot efektīvāk izpildīt uzdevumus un samazināt funkciju izpildes izmaksas. Jau pašlaik ir sasniegti vērā ņemami rezultāti, tomēr arī turpmāk ir nepieciešams aktīvi virzīt izaugsmi. Uzskatāmi varam parādīt, kā daži no pašvaldību procesiem, kuros izmantojot integrētas IT sistēmas un elektronizējot un digitalizējot pašvaldību procesus pašvaldībās, tiek ieekonomēti simti tūkstoši eiro pašvaldību budžeta līdzekļi.
Tūrisma kompāniju organizēto grupu ceļotāju vecums parasti ir no 40 līdz 60 gadiem. Taču pēc Covid-19 pandēmijas grupām pievienojas arvien vairāk samērā jaunu ceļotāju. Viņiem ir aktuāls ceļojums ar komfortu un noorganizētām ekskursijām.
Finanšu ministrijas piedāvātās izmaiņas darbaspēka nodokļu likmē un minimālās algas paaugstināšana no nākamā gada ne bez iemesla izpelnījušās ne mazums kritiku. No vienas puses ir pozitīvi, ka paaugstināsies minimālā alga un valdība domā par risinājumiem darbaspēka nodokļu sloga samazināšanai, bet no otras puses – izvēlētie risinājumi nav vērtējami kā optimālākie, kas tiešām radītu viennozīmīgus ieguvumus visiem darba ņēmējiem, uzlabotu situāciju darba tirgū un palīdzētu arī eksportspējīgajām nozarēm uzlabot savu konkurētspēju