Laika ziņas
Šodien
Migla
Sestdiena, 5. oktobris
Amālija, Amēlija

VIdes diena

Vai klimata pārmaiņas atņems mums svētku eglīti? © DIENA(11)

Pašlaik Latvijā tiek izstrādāta stratēģija klimata neitralitātes sasniegšanai periodam līdz 2050. gadam, un tās mērķis ir radīt stimulus pārejā uz mazietilpīgu oglekļa attīstību, ņemot vērā vides, ekonomiskos un sociālos aspektus. Klimats gan mainās ātrāk par cilvēces centieniem pārmaiņas apturēt. Tas nozīmē arī nepieciešamību pielāgoties klimata pārmaiņām dažādās tautsaimniecības nozarēs, tai skaitā mežsaimniecībā. "Klimata pārmaiņu kontekstā pasaulē runā par riskiem, bet maz tiek skarti jautājumi par iespējām. Latvijas mežsaimniecībā ir arī iespējas," atzīst Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons.

Glābjot dabu, mēs glābjam paši sevi © DIENA(4)

Šogad vasaras nogalē Latvijas polārpētnieki atgriezās no savas septītās ekspedīcijas – tā notika Svalbārā. Viņi pabijuši arī Islandē, Grenlandē un Antarktikā, pētot ledājus, to gultnes reljefu, ledus struktūru un arī kušanas procesus, kopumā ledus valstībā pavadot aptuveni 120 dienas.

Latvijā ir iespējams efektīvāk izmantot ūdens resursus © DIENA(7)

Pateicoties Latvijas ģeogrāfiskajam novietojumam, esam raduši domāt, ka ūdens resursu trūkums nav mūsu teritorijai raksturīga problēma. Taču straujās klimata pārmaiņas un pārmērīga ūdens patēriņa tendences Eiropā un arīdzan Latvijā liek domāt par ūdens resursu izmantošanas paradumu maiņu jau tuvākajā nākotnē.

Izveidota Siltumnīca, kur audzēt jaunas, zaļas idejas © DIENA

Patlaban Eiropas Savienības ieviestā klimata politika ir virzīta uz vismaz 80% siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanu līdz 2050. gadam. Viens no lielākajiem izaicinājumiem tajā ir oglekļa mazietilpīga attīstība, kas nozīmē pāreju uz tādu ekonomiku, kas rada minimālas SEG – sevišķi oglekļa dioksīda (CO2) –, emisijas, kā arī saglabā un vairo CO2 piesaisti. Nozīmīgākie emisiju samazināšanas pasākumi Latvijā jāveic enerģētikā, transportā un lauksaimniecībā.

Ļaut erozijas un akumulācijas cikliem noritēt dabiski © DIENA(1)

"Latvijai piegulošā Baltijas jūras Kurzemes krasta noskalošanas ēra pēdējo 12 gadu laikā gājusi mazumā, ja salīdzina ar laika periodu XX gadsimta 80. un 90. gados un XXI gadsimta sākumā. Krasta noskalošanas intensitāte ir samazinājusies," balstoties uz pētījumos apkopotajiem datiem, secina Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes docents, Jūras krastu laboratorijas vadošais pētnieks Jānis Lapinskis.

Vides aizsardzība jāizvirza par globāla mēroga prioritāti © DIENA(9)

Oktobra beigās Baltijas valstu par vidi atbildīgie ministri parakstīja kopīgo Klimata deklarāciju, tā apliecinot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas virzību uz ilgtermiņa klimatneitralitāti – respektīvi, to, ka saimnieciskā darbība un patēriņš neatstāj negatīvu ietekmi uz klimatu. Septembrī Ņujorkā ASV notikušajā Klimata rīcības samitā valstis apņēmās palielināt ambīcijas klimata pārmaiņu mazināšanā un Parīzes nolīguma īstenošanā. Nolīgumā definēta virkne apņemšanos, tajā skaitā noturēt globālo sasilšanu zem divu grādu Celsija robežas, salīdzinot ar pirmsindustriālo līmeni, jo tas būtiski samazinās klimata pārmaiņu izraisītos riskus un ietekmes.

Starp klimatu un ekonomiku liekama vienādības zīme © DIENA(26)

Klimata pārmaiņu problēma pašlaik ir aktualizēta visas pasaules līmenī, un ir skaidrs, ka arī Latvijas nākotnes ekonomikai jābalstās uz klimatam draudzīgiem principiem, rodot iespējas un veidus, kā mudināt sabiedrību rūpēties par vidi un domāt ilgtspējīgi.

Izdzīvošanas instrumenti mežmalu putnam © DIENA

"Latvija mazo ērgļu aizsardzībā ir nozīmīgākā valsts pasaulē. Pie mums ligzdo aptuveni puse no visiem Eiropas Savienībā sastopamajiem mazajiem ērgļiem un aptuveni piektā daļa no pasaules populācijas. Esam starptautiskā mērogā atbildīgi par šīs sugas aizsardzību," saka Latvijas Dabas fonda (LDF) padomes loceklis, LIFE+ projekta Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā vadītājs, ornitologs Jānis Ķuze.

Dabu var sargāt ar saukļiem, likumiem un darbu! © DIENA

Ja kādā drēgnā rudens brīvdienā, atrodoties siltā mājā, teiksim, pie kamīna ar aizvadītajā vasarā dabiskā pļavā ievāktu aromātisku zāļu tēju, gadās iegrimt apcerīgā vai paškritiskā noskaņojumā un uzdot sev jautājumu: "Ko es varu izdarīt labu dabai?", atbilde būtībā slēpjas vien spējā saņemties, uzvilkt gumijas zābakus un iziet laukā no komforta zonas. Vienatnē, kopā ar domubiedriem vai ģimeni, vai iesaistot darba kolektīvu – tas jau ir organizatorisks jautājums, ja esat gatavs iesaistīties Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) un Pasaules Dabas fonda (PDF) iniciatīvā Daru labu dabai. Tā ir iespēja piedalīties īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, tai skaitā nacionālo parku, sakopšanas, uzturēšanas un atjaunošanas talkās faktiski jebkurā gadalaikā un arīdzan jebkādos laikapstākļos.