Pirms amata atstāšanas Edmunds Sprūdžs (Reformu partija) sāk diskusiju par jaunu pašvaldību reformu, kuras mērķis ir izveidot lielus novadus. Stimuls labprātīgai apvienošanai ir Eiropas Savienības (ES) līdzekļi.
Otrdien, 12.martā, notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Reģionālās attīstības un sadarbības komiteja, kurā iepazīstināja ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas informatīvo ziņojumu Administratīvi teritoriālās reformas izvērtējums. Reformas izvērtējums kopumā izpelnījās asu kritiku no pašvaldību pārstāvjiem, portālu Diena.lv informēja LPS.
Šā gada nogalē varētu būt gatavs administratīvi teritoriālās reformas izvērtējums, informēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP). Viņš komentāros par izvērtējumu bija visai skops, vien norādot, ka "izvērtējums ir procesā".
Ir jāveido lielas, spēcīgas politiskās partijas, kas spēj noteikt dienas kārtību nevis tuvākajos četros gados uz vienām vēlēšanām, bet tuvākos 20, 40 vai 50 gadus, portālam Diena.lv sacīja Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns.
Reģionālā reforma Latvijā ir jāturpina, samazinot pašvaldību skaitu, - Rietumu Radio sacīja Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija), uzsverot, ka pašvaldībām, kur ir maz iedzīvotāju, nav iespēju piesaistīt līdzekļus attīstībai.
Būtu lietderīga diskusija par atgriešanos pie sistēmas ar 26 Latvijas rajoniem un pilsētām to centros. Šādu viedokli Latvijas Avīzē izteicis Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Jānis Kalviņš.Viņš norāda, ka reformas pašvaldību jomā jau ir iegājušas trešajā gadu desmitā, bet loģisku iznākumu pārmaiņām tā arī neredz.
Novadiem, kuri patlaban pieņem lēmumu par sadalīšanos, tomēr būtu valsts budžetā jāatdod reformas laikā piešķirtais finansējums novada izveidei - 200 tūkstoši latu.
Ja vēl trešdien, kad deputāti Dagniju Staķi (ZZS) koalīcija vienojās par virzīšanu reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministres amatam, viņa par novadu reformu drosmīgi paziņoja, ka uzspiestas laulības vēlams šķirt, šodien viņas viedoklis jau ir daudz atturīgāks: katru gadījumu rūpīgi jāizskata.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra amatam izvirzītā Dagnija Staķe (ZZS) žurnālistiem trešdien atzina, ka viņa nekad nav slēpusi savu viedokli par pašvaldību reformu un, ja viņai būs lemts vadīt šo ministriju, tad viens no pirmajiem uzdevumiem būs apmeklēt Rojas un Alojas novadus, kuru iedzīvotāji vēlas to sadalīšanu.
Aptuveni puse jeb 49% aptaujāto ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju pērn veikto administratīvi teritoriālo reformu Latvijā kopumā vērtē kritiski - 28% aptaujāto veikto reformu vērtē ārkārtīgi slikti un 21% - drīzāk slikti.
Šajā nedēļā, 2.martā, Alojas novada dome saņēmusi novada iedzīvotāju iesniegumu par Staiceles atdalīšanos no Alojas novada. Iesniegumam pievienoti 405 iedzīvotāju paraksti, aģentūra LETA uzzināja novada domē.
Ja novadi, kuros sākusies parakstu vākšana par sadalīšanos agrāko pagastu robežās, nespēs nodrošināt pašvaldību sekmīgu darbību iedzīvotāju interesēs, tad, iespējams, jāapsver doma, vai nav jārosina domju atlaišana. To pieļāva Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāts Māris Kučinskis (TP). Viņa partijas biedrs, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns _Dienai _atzina, ka vēloties "šo jautājumu risināt nepolitiski".