Latvijā spēļu zāļu skaita samazināšanās un gaidāmie grozījumi Azartspēļu un izložu likumā nozīmē, ka šo izklaides vietu klātbūtne turpmāk būs maksimāli neuzkrītoša un neietekmēs iedzīvotājus, kuri nelieto šīs izlaides industrijas pakalpojumus, aģentūrai LETA norādīja Latvijā Licencēto azartspēļu biedrības (LLAB) izpilddirektore Līga Līce.
Eiropas Azartspēļu un likmju asociācijas (EGBA) dalībnieki atklātā vēstulē pauž satraukumu par ēnu ekonomikas pieaugumu un aicina valstis veidot līdzsvarotu tiešsaistes azartspēļu nozares regulējumu, liecina EGBA publicētā infromācija.
Ministru kabineta 13.augustā apstiprinātie grozījumi Azartspēļu un izložu likumā nenosaka, kur būtu aizliegts un atļauts atrasties spēļu zālēm, bet šādu regulējumu vajadzētu izstrādāt, tādēļ Finanšu ministrija (FM) ir lūgusi valdību dot uzdevumu deviņu mēnešu laikā atrast veidu, kā risināt pieejamības jautājumu, sacīja FM valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Olga Bogdanova.
Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, kas paredz stingrākus azartspēļu ierobežojumus, tostarp paredzot, ka azartspēļu spēlēšana Latvijā būs atļauta personām no 21 gada vecuma, nevis no pilngadības, kā tas ir pašlaik, kā arī paredzot virkni citu izmaiņu.
Otrdien, 13.augustā, valdība skatīs grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, paredzot stingrākus ierobežojumus dalībai azartspēlēs - gan nosakot stingrākus vecuma un azartspēļu organizēšanas laika ierobežojumus, gan ieviešot uzraudzības un kontroles sistēmu azartspēļu atkarību risku mazināšanai un citus pasākumus, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.