Lai gan Eiropa ir tālu, mēs varam ietekmēt tās lēmumus, tā sestdien pēc nobalsošanas 139. vēlēšanu iecirknī žurnālistiem sacīja premjerministre Laimdota Straujuma (Vienotība).
Sestdienas, 24.maija, rītā savu izvēli Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās izdarīja arī Valsts prezidents Andris Bērziņš. Prezidents pie vēlēšanu urnas devās Amatas novada Drabešu pagasta Līvos. Pēc nobalsošanas Bērziņš žurnālistiem atklāja, ka problēmu ar izvēli neesot bijis, vienlaikus uzsverot – aktīva dalība EP vēlēšanās ir ne mazāk svarīga kā balsojums Saeimas un pašvaldību vēlēšanās.
Liepājas cietumā balsošanai Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās pieteikušies 87 ieslodzītie, aģentūru LETA informēja Liepājas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Simona Petrovica.
Izdarot savu izvēli Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, iedzīvotāji nereti ar vēlēšanu iecirkņa pārstāvjiem konsultējušies par to cik, un kāda veida krustiņus ievilkt vēlēšanu zīmē.
Rīgā, 101.vēlēšanu iecirknī, kas atrodas Rīgas 89.vidusskolā, kādam no vēlētājiem vēlēšanu komisijas locekle skaidrojumus par vēlēšanu kārtību un atbildes uz jautājumiem sniegusi tikai krievu valodā, lai gan likums nosaka, ka vēlēšanu komisijas veidojamas no Latvijas pilsoņiem, kuri prot latviešu valodu.
Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās konstatētas pirmās nesakritības. Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma ziņo par vairākiem saņemtiem iedzīvotāju zvaniem, ka viņu vietā kāds jau nobalsojis. Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) pagaidām apstiprina vienu šādu gadījumu, kā arī norāda – cilvēks, kura vietā kļūdas dēļ par nobalsošanu parakstījusies cita persona, balsot vairs nevar.
Iespēju Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās nobalsot iepriekšējās balsošanas dienās līdz piektdienai, 23.maijam, izmantojuši jau 100,3 tūkstoši balsstiesīgo iedzīvotāju jeb 6,81% no balsstiesīgo kopskaita, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.Visaktīvākie vēlētāji bijuši Rīgā – tur pie vēlēšanu urnām devušies 9,22% balsstiesīgo jeb 38,1 tūkstotis.
Neviena no partijām vai to apvienībām, kā arī ar tām nesaistīta persona nav veikusi aģitāciju par summu, kas pārsniedz tām noteikto pieļaujamo priekšvēlēšanu izdevumu apmēru, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) apkopotā informācija.
Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā vienkāršoti tiek uztvertas kā iespēja mūsu politiķiem paspēkoties par astoņiem ienesīgiem krēsliem Briselē, taču arī ierindas pilsoņu dzīve arvien vairāk kļūst atkarīga no EP lēmumiem. Vēlēšanas šonedēļ notiek ar lozungu "Šoreiz ir savādāk", un mērķis neapšaubāmi ir cēls: sniegt visu ES dalībvalstu iedzīvotājiem iespēju pašiem izlemt, kādā virzienā turpmākos piecus gadus attīstīsies Eiropas Savienība.
Jābrauc uz laukiem - tāda ir visizplatītākā rīdzinieku atbilde uz jautājumu, kāpēc viņi piedalās iepriekšējā balsošanā, kas visā Latvijā sākās jau trešdien. Savukārt novados lielākoties iepriekš balsot izvēlas vecāka gadagājuma cilvēki, lai nebūtu jāstāv rindās sestdien, piektdien raksta laikraksts Diena.
Ja vēlētāju aktivitāte Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās būs zema, tad katram, kurš aizies uz vēlēšanām, būs daudz lielākas iespējas ietekmēt rezultātu - ar šādu argumentu bijušais Saeimas deputāts Jānis Lagzdiņš mudina draugus un paziņas doties uz vēlēšanām. Viņa teiktais vārds vārdā saskan ar Latvijas Universitātes profesora Jāņa Ikstena sacīto: "Ja būs zema līdzdalība, tad katrai balsij būs daudz lielāks svars, jo vietu sadalījumu var izšķirt mazāks par partijām nodotu balsu skaits," piektdien raksta Diena.