Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Ministru prezidenta amata kandidāts Jānis Bordāns ir pārliecināts, ka Valsts prezidentam Raimondam Vējonim premjera amatam būtu jānominē tieši viņš.
Pagājušajā nedēļā Rēzeknes, Viļānu, Riebiņu un Varakļānu novados sastapto cilvēku noskaņojums bija dažāds. Tie, kuri 6. oktobrī bija balsojuši par līdzšinējām varas partijām, ar bažām raugās uz notiekošo pēc Saeimas vēlēšanām un centieniem Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) atstāt opozīcijā. Gados jaunākie KPV LV atbalstītāji Dienai neslēpa prieku, ka "ZZS tik forši ir izgāzusies". Uzrunātie Saskaņas vēlētāji bija cerējuši, ka šoreiz Saskaņa beidzot būs valdībā. Tagad viņi jūtoties vīlušies.
Partijas KPV LV 13. Saeimā ievēlētie deputāti pirmdien sanāksmē apstiprināja savu valdības deklarācijas projektu, kuru otrdien iesniegs Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, aģentūrai LETA sacīja KPV LV Ministru prezidenta amata kandidāts Aldis Gobzems. Viņš paziņoja, ka Valsts prezidentam ir priekšroka attiecībā uz pieeju KPV LV valdības deklarācijas projektam.
Tikai trīs nedēļas pēc vēlēšanām bez skaidrām valdības koalīcijas aprisēm neliecina ne par kādu "iestrēgšanu", ne krīzi, kas dotu Valsts prezidentam Raimondam Vējonim mandātu aktīvi iejaukties valdības veidošanas sarunās, dodot priekšrocības kādam no trim minētajiem partiju premjera amata kandidātiem vai – gluži pretēji – velkot pajūgu kāda it kā bezpartijiska kandidāta virzienā.
Radies iespaids, ka tikmēr, kamēr trīs partiju virzītie pretendenti uz premjera amatu būs līdzvērtīgās pozīcijās, neviens no tiem sev nevarēs aizrunāt Saeimas vairākuma atbalstu.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis otrdien, 30. oktobrī, uz tikšanos Rīgas pilī aicinājis 13. Saeimā ievēlētās partijas KPV LV Ministru prezidenta amata kandidātu Aldi Gobzemu, Jaunās konservatīvās partijas Ministru prezidenta amata kandidātu Jāni Bordānu un partiju apvienības Attīstībai / Par! Ministru prezidenta amata kandidātu Arti Pabriku, vēsta Valsts prezidenta kanceleja.
Abi jaunie politiskie spēki – KPV LV un Jaunā konservatīvā partija (JKP) –, kuri Saeimas vēlēšanās ieguva lielāko vēlētāju atbalstu no labējiem spēkiem, arī trešajā valdības veidošanas nedēļā nav piedāvājuši nākamās koalīcijas aprises. Trešā veiksmīgākā bija Attīstībai/Par!, kura sākusi konsultācijas ar partijām par nākamās valdības uzdevumiem. KPV LV un JKP ir atteikušās šajās sarunās piedalīties, katra minot atšķirīgu iemeslu. Parlamentā līdz šim pārstāvēto partiju politiķi to tulko dažādi – vieni domā, ka abi jaunpienācēji nevēlas pieļaut valdošās partijas statusa nonākšanu Attīstībai/Par! rokās, bet citiem šķiet, ka tās varētu būt arī bailes no atbildības uzņemšanās.
Partijas varētu vienoties par topošo valdību arī pirms oficiālās premjera amata kandidāta nominēšanas, uzskata Jaunās konservatīvās partijas (JKP) valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns.
KPV LV tomēr neplāno piedalīties valdības veidošanas tematiskajās grupās, kuru norise plānota ceturtdien un piektdien, žurnālistiem paziņoja KPV LV premjera amata kandidāts Aldis Gobzems.
Valdības aprises šobrīd ir diezgan skaidras, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja apvienības Attīstībai/Par! līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts un piebilda, ka ir tikai viens diskutabls jautājums — cik laika būs vajadzīgs, lai kāds pārskatītu vai nepārskatītu ultimātus un sarkanās līnijas.
KPV LV varētu apsvērt iespēju piedāvāt Jaunajai konservatīvai partijai (JKP) un vēlāk arī citiem politiskajiem spēkiem apvienoties. Šādu domu aģentūrai LETA izpauda KPV LV premjera amata kandidāts Aldis Gobzems.
Jaunā konservatīvā partija (JKP) neplāno strādāt tematiskajās grupās, ko rosina veidot KPV LV un Attīstībai/Par!, ja tajās darbosies arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji, aģentūrai LETA sacīja JKP valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns.