Elektroniskajos medijos sākoties priekšvēlēšanu debatēm, aktualizējas jautājums par to tematiku, turklāt turpmākās piezīmes vērstas ne tik daudz kolēģu žurnālistu, cik pašu politiķu virzienā.
Priekšvēlēšanu debatēs politiķi tiek tincināti ne tikai par partiju programmām - dažkārt viņiem tiek uzdoti arī vispārīgāka rakstura jautājumi. Piemēram, kāpēc uzticības līmenis politiskajai varai Latvijā ir tik zems. Dažkārt dzirdētā atbilde (piemēram, Saeimas spīkeres Āboltiņas izpildījumā) norāda, ka mūsu valstī demokrātija ir vēl : "jauna" un/vai "nenobriedusi".
Valdības dienas kārtībā nonācis Informatīvais ziņojums Par paveikto Krievijas ekonomisko sankciju negatīvo seku mazināšanai un veicamajām eksporta veicināšanas aktivitātēm. Visvienkāršāk būtu pievienoties korim un paziņot, ka paveikts ir par maz, tomēr tas nebūtu korekti - katrs var ar ziņojumu iepazīties valdības mājaslapā sadaļā Tiesību aktu projekti un pārliecināties, ka slinkots nav.
Nekad neesmu sapratis, kādēļ daudzos bāros skan viena mūzika, bet kaut kur stūrī novietotais televizors ar izslēgtu skaņu rāda citas mūzikas videoklipus... Jo ilgāk vēroju t.s. politekonomiskos procesus Latvijā, jo šī "bildes" un "skaņas" nesakritība kļūst izteiktāka. Te vairs nav runa par presei it kā piekritīgo uzdevumu uzklausīt abas puses - šādos gadījumos, protams, atšķirsies savstarpējie novērtējumi un skaidrojumi, tomēr tie zināmā mērā papildina viens otru.
Netrūkst ļaužu, kuri ir pārliecināti, ka nejēdzību Latvijā
iemels ir kaitnieku (politiķi, ierēdņi, saraksts garš) apzināta
rīcība. Nevar noliegt t. s. shēmu pastāvēšanu, tomēr daudzos
gadījumos neapmierinošais rezultāts ir sekas modelim, kad dažādas
grupas, institūcijas principā rīkojas bez ļauna nodoma, bet diemžēl
nespēj paskatīties uz situāciju no cita viedokļa, nespēj
aktivitātes saskaņot.
Novērojumi liecina - jo sarežģītāka ir kāda problēma, jo vairāk
un skaļāki ir tie, kuri skaidri zina, kā šī problēma jārisina. Nu
tas redzams kontekstā ar Rietumu - Krievijas tirdzniecības kara
ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Neieslīgstot niansēs, risinājums
tiek piedāvāts viens - valstij jāpalīdz konflikta skartajiem
ekonomikas sektoriem, pat ja tas nozīmē būtisku budžeta izdevumu
palielināšanos un/vai ieņēmumu (nodokļu brīvdienas u.
Teiciens "vēsture atkārtojas" (un tā atvasinājumi), protams, ir izcili banāls, tomēr kurš teica, ka kaut kas banāls nevar būt patiess? Nesen gadījās pārlasīt intervijas ar vienu no interesantākajiem franču domātājiem Raimonu Āronu, un viņa atmiņas par Eiropas vēstures posmu dažus gadus pirms un pēc Otrā pasaules kara nepatīkami atbalsojas šodien.
Veidojas dīvaina situācija: no vienas puses, Krievijas agresija Ukrainā un no tās izrietošais konflikts ar Rietumiem neapšaubāmi ir ļoti svarīga tēma, tādēļ apspriežama, bet, no otras puses, par to runāt ir diezgan bezjēdzīgi, jo diez vai kāds saprot, kas Putinam prātā. To, starp citu, var labi redzēt Krievijas rīcību nosodošos, tomēr savstarpēji izslēdzošos komentāros - vieni apgalvo, ka tiek īstenots plašāks plāns, kam Krievijas politiskā vadība laikus gatavojusies, savukārt citi tikpat min, ka Kremlis rīkojies avantūriski un nu pats īsti nezina, kā ar godu no situācijas izkļūt.
Valsts augstāko amatpersonu ikgadējā došanās uz Aglonu tikpat prognozējami izraisa atšķirīgus vērtējumus. No vienas puses, ir ļaudis, kuri to vērtē, maigi izsakoties, skeptiski - gan apšaubot valsts vadītāju dievbijības izpausmju patiesumu, gan jautājot, kā šāda īpašas attieksmes izrādīšana saskan ar Satversmes 99.
Priekšvēlēšanu periods ir laiks, kad esošie un topošie politiķi nesaudzīgi ņem nost maizīti žurnālistiem. Proti, nav noslēpums, ka mēs esam gatavi izteikties par jebkuru tēmu, pat ja īsti to nepārzinām, tāpēc ar neslēptām bažām jāvērtē, ka šo paradumu masveidā pārņem konkurenti - Saeimas deputātu kandidāti.
Priekšvēlēšanu periodā ir pamats ar zināmu skepsi uzlūkot
ikvienu rosību ap kādu nozīmīgu tēmu, jo nav skaidrs, cik lielā
mērā aktīvistus vada specifiski partijiskas intereses un cik
pilsoniska nostāja kā tāda. Debates ap Citadeles bankas
pārdošanu nav izņēmums, tomēr šī tēma bijusi aktuāla jau pietiekoši
ilgi pirms pirmsvēlēšanu cīņām, tādēļ šīs diskusijas nav gluži
ierindojamas _parunās - aizmirsīs _kategorijā.