Pērn visai dinamiski augošo Latvijas rūpniecību, kam dažādos mēnešos 7–8% vērts ražošanas pieaugums, rēķinot pret atbilstošu mēnesi iepriekšējā gadā, bija visai izplatīta norma, šogad nomainījusi krietni pieticīgāka izaugsme, kuras apmērs sasniedz vien aptuveni 3%.
Rūpniecības nozares uzņēmumu līdera pozīcijas pēc apgrozījuma pagājušajā gadā ieņēma Krievijas kālija minerālmēslu ražotāja Uralkaļij meitasuzņēmums Latvijā SIA Uralkali Trading ar 2,055 miljardu eiro apgrozījumu, kurš rūpniecisko ražošanu Latvijā neveic, liecina SIA Firmas.lv un aģentūras LETA veidotais Latvijas biznesa gada pārskats 2018. _Uralkali Trading_apgrozījums pērn kāpis par 14,5% salīdzinājumā ar gadu iepriekš.
Uzvirmojot runām par ekonomiskās izaugsmes cikla beigu fāzi un redzot rūpniecības produkcijas izlaides pieauguma tempu samazināšanos, uzplaiksnī arī jautājums par to, cik lielā mērā ražotāju konjunktūra ir labvēlīga tam, lai turpinātu produkcijas realizācijas cenu palielināšanu. Dati kopumā liecina, ka ražotāju cenu izaugsmes temps aizvien ir visai straujš, tomēr vienlaikus redzams, ka pieauguma temps vairs nepalielinās, bet ir vērojams pilnīgi pretējs process.
Attīstība ekonomikā kopumā šogad bijusi apmēram tāda, kādu varēja gaidīt gada sākumā. Turklāt, ievērojot finanšu pakalpojumu eksportā notikušo, tajā ir arī pozitīvā pārsteiguma elements. Taču apstrādes rūpniecība pēc diviem spēcīgas izaugsmes gadiem ir sagādājusi vilšanos – nozares izlaide pirmajā pusgadā augusi vien par 3,4%. Gadā kopumā varētu būt 4-5%, bet tas ir mazāk par 6%, kas šķita ticams vērtējums gada sākumā.
Atsevišķu nozares ekspertu teiktais, ka ražošanā šogad neizdosies sasniegt tik strauju pieaugumu kā aizvadītajā gadā, pamazām sāk gūt apstiprinājumu. Arī Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par apstrādes rūpniecības sniegumu šā gada maijā un gada piecos mēnešos kopumā aizvien vairāk apstiprina šo tēzi.
Izaugsmes tempi apstrādes rūpniecībā pēc straujā tempu palēninājuma martā turpina atkopties, bet samērā lēni. Ražošanas apjomi maijā gada laikā auguši par 2.9%. Tādējādi 2018. gada pirmajos piecos mēnešos apstrādes rūpnieki apjomus kāpinājuši par vidēji 3.9%, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn. Tikmēr Latvijas apstrādes rūpniecības uzņēmumu noskaņojums pēdējos trīs mēnešos nostabilizējies. Pašreizējo kopējo pasūtījumu novērtējuma, gatavās produkcijas krājumu un nākotnes ražošanas gaidu stabilizēšanās apstādinājuši noskaņojuma lejupslīdi, ko varēja novērot gada pirmajos mēnešos.
Ražošanas rūpniecībā kopumā maijā samazinājās pirmo reizi kopš 2016. gada augusta. "Vainīgo" nav grūti atrast — izlaide par 16,4% samazinājās enerģētikā. Ievērojot milzu atšķirību starp nokrišņu daudzumu šogad un pērn, ar divciparu skaitli rakstāms kritums tajā gaidāms vismaz līdz augustam.
Latvijas rūpniekiem tirgus situācija aizvien turpina saglabāties labvēlīga. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, šā gada četros mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo laikaposmu apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides apjomi bija pieauguši par 3,8%, savukārt konkrēti aprīlī gada izteiksmē kāpums sasniedza 2,2%.
Gada pieaugums apstrādes rūpniecībā šī gada martā ir mazākais kopš 2016. gada aprīļa jeb 1,5%. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ražošana samazinājusies par 1,9%. Galvenais iemesls ir ļoti krasas svārstības atsevišķās nozarēs, kas ir pārāk straujas, lai tās skaidrotu ar globālās ekonomiskās situācijas plūstošajām pārmaiņām, izaugsmei šobrīd atgriežoties pie ilgāka laika vidējā pēc vētrainā spurta laikā ap gadu miju.
Līdz 2020. gadam rūpniecības nozaru asociācijas apņemas ražotņu modernizācijā investēt 1,2 miljardus eiro. To paredz trešdien parakstītais memorands par Latvijas rūpniecības attīstību. Memorands arī paredz rūpniecības eksporta apjomus audzēt līdz vienam miljardam eiro, ieguldīt pētniecībā 67 miljonus eiro, paaugstināt kvalifikāciju 8400 nodarbinātajiem, trīs gadu laikā transformēt rūpniecību uz augstāku pievienoto vērtību un sasniegt rūpniecības pieaugumu par 30%.