Vācijas kristīgo demokrātu (CDU) līdere Annegrēta Krampa-Karenbauere, kas strauji zaudējusi savu popularitāti un daļas partijas biedru atbalstu, piektdien metusi izaicinājumu saviem kritiķiem, mudinot lemt par viņas palikšanu amatā.
Tikai pirms nepilna gada Vācijā valdošās Kristīgo demokrātu savienības (CDU) vadītāja krēslā sēdās Annegrēta Krampa-Karenbauere, amatā nomainot kancleri Angelu Merkeli, kura bija CDU līdere vairāk nekā 18 gadu. Merkele ir paziņojusi, ka nekandidēs 2021. gadā paredzētajās Bundestāga vēlēšanās, un redz Krampu-Karenbaueri kā savu pēcteci arī kanclera postenī.
Bijušā Vācijas prezidenta Riharda fon Veiczekera dēls Fricis fon Veiczekers otrdienas vakarā tika nodurts uzbrukumā, ko slimnīcā sarīkoja kāds vīrietis, paziņoja policija.
Tiesa Minsterē, Vācijas ziemeļos, piektdien nolēma, ka automašīnas īpašniekam nav tiesību izmantot automašīnas numura zīmi, kas saistās ar Ādolfu Hitleru un gadu, kad viņš nāca pie varas.
Vācijas valdība vēlas samazināt finansējumu Eiropas Kosmosa aģentūrai (ESA) un tērēt vairāk naudas nacionālajām kosmosa misijām, liecina parlamentā iesniegtais priekšlikums.
Vācijas galvaspilsētā Berlīnē sestdien tiks atzīmēta 30. gadadiena kopš Berlīnes mūra krišanas, kas ievadīja pēc Otrā pasaules kara sadalītās Vācijas un visas Eiropas atkalapvienošanu. Svinības norisināsies laikā, kad liberālo demokrātiju Vācijā un Rietumos apdraud populisms un nacionālisms, bet Eiropas sašķeltību un transatlantisko saišu vājināšanos izmanto nedemokrātiskas lielvaras.
Galēji kreiso un galēji labējo panākumi nedēļas nogalē notikušajās vēlēšanās nelielajā Tīringenes federālajā zemē ir pamatīgi satricinājuši Eiropas ekonomiski spēcīgāko valsti Vāciju, kur jau par normu kļūst politiskā sadrumstalotība. Analītiķi brīdina, ka tā var ietekmēt stabilitāti ne tikai pašā Vācijā, bet visā Eiropā.