Saeima ceturtdien, 17.janvārī, atklāti balsojot ar vēlēšanu zīmēm, par valsts kontrolieri iecēla Elitu Krūmiņu. Par E.Krūmiņu balsoja 66 deputāti, pret 19 deputāti.
Visticamāk, varas partija Vienotība nespēj nodrošināt Saeimas balsu vairākumu pašas izvirzītajai valsts kontroliera amata kandidātei Ivetai Rutkovskai. Par to liecina kaunpilnais mēģinājums noņemt no trases pašreizējās valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas un divu citu koalīcijas partneru atbalstīto Elitu Krūmiņu, izdarot spiedienu uz Saeimas juridisko biroju, lai iegūtu atzinumu, kas vienkārši liegtu viņai pretendēt uz šo amatu.
Ņemot vērā, ka koalīcija nevienojās par vienu pretendentu valsts kontroliera amatam, Saeimā šim amatam pieteiktas divas kandidātes - Vienotības virzītā zvērinātā revidente Iveta Rutkovska un Reformu partijas un nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK virzītā Valsts kontroles padomes locekle Elita Krūmiņa, informēja Saeimas Preses dienestā.
Veicot revīziju par budžeta līdzekļu izlietojuma likumību un ekonomiskumu Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS), Valsts kontrole (VK) vērtēja to sauszemes transportlīdzekļu uzturēšanu un izmantošanu, kas netiek izmantoti militāriem mērķiem, bet NBS vienību administratīvajām vajadzībām.
Revīzijā VK secināja, ka Aizsardzības ministrija (turpmāk – AM) nav izvērtējusi NBS nepieciešamo nodrošinājumu ar administratīvajiem transportlīdzekļiem, jo to kopējais skaits par 228 transportlīdzekļiem jeb 68% pārsniedza AM noteikto maksimāli pieļaujamo skaitu, bet vieglo pasažieru automobiļu skaits par 136 automobiļiem jeb 109% pārsniedza pieļaujamo skaitu.
Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēdē ceturtdien nolemts par valsts kontroliera kandidatūru izvirzīšanas termiņu noteikt 2013.gada 8.janvāri, bet balsojums Saeimā norisināsies 17.janvārī, portālu Diena.lv informēja Saeimas Preses dienests.
Izvērtējot Satiksmes ministrijas (SM) īstenoto VAS Latvijas Pasts pārvaldību un Latvijas Pasta darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām un efektivitāti, Valsts kontrole revīzijā ir konstatējusi tiesību aktu pārkāpumus un nesaimnieciskas rīcības gadījumus, kas ir veicinājuši zaudējumu Ls 24,5 milj. apmērā uzkrāšanos 2005. - 2010.gada laikā, kā arī konstatētas būtiskas atkāpes no Latvijas Pasta biznesa plānā 2010. - 2014.gadam noteiktajiem izpildes rādītājiem.
Divās Latvijas pašvaldībās – Līgatnē un Jūrmalā - konstatēts, ka iedzīvotāji par apkuri pārmaksājuši, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums de facto. Taču tā vietā, lai Līgatnes novada pašvaldības un Jūrmalas pilsētas domes amatpersonas meklētu veidus, kā cilvēkiem zaudējumus atlīdzināt, viņi dara pretējo.
Janvārī beidzas Ingunas Sudrabas astoņu gadu ēra Valsts kontroles (VK) vadībā, un uz trešo termiņu valsts kontrolieri amatā pārvēlēt liedz likums. "Nevaru pateikt, ko tieši darīšu, vien to, kas man ir būtiski, darot darbu – lai tie būtu mēroga darbi ar plašu domāšanu un redzējumu, lai varētu nemitīgi augt, darīt labāk, paplašināt mērogu, celt kvalitātes latiņu. Es nevaru sēdēt rutīnā, atkārtot vienu un to pašu darbību. Plašums, mērogs, radošums man ir būtisks. Nevaru pateikt, tieši ko darīšu, bet skaidrs, ka tā nebūs valsts pārvalde," intervijā Neatkarīgajai atzīst I.Sudraba.
Lai gan Valsts kontrole regulāri savos ziņojumos valsts iestādēm pārmet dažādu piemaksu un naudas balvu izmaksāšanu, izrādās, šis tikums nav svešs arī pašai Valsts kontrolei, kur jūlijā vairāk nekā pusei darbinieku izmaksātas dažāda veida piemaksas, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Valsts kontrole (VK), veicot revīziju par Jelgavas pašvaldības aģentūru darbību, konstatējusi nepamatotus tēriņus vairāk kā 50 000 latu apmērā – aģentūrā Pilsētsaimniecība 43 000 latu un aģentūrā Kultūra 8 000 latu, portālu Diena.lv informēja VK.
Finanšu ministrija (FM) pauž neizpratni par Valsts kontroles paustajiem iebildumiem sakarā ar ministrijas atalgojuma sistēmu, jo FM ieviestā darbinieku atlīdzības sistēma atbilst normatīvajos aktos noteiktajam.