Milana Kunderas pēdējā romānā Nenozīmīguma uzvara viens no varoņiem saka apmēram tā: mēs jau diezgan sen sapratām, ka šo pasauli mainīt nevar. Tomēr mums arvien palika viena pretošanās forma: neuztvert šo pasauli nopietni. Tomēr nu ir jāatzīst, ka mūsu joki vairs nav iedarbīgi, nestrādā....
Sapņodami par nemirstību, cilvēki reizēm arī aizdomājas, vai tiešām būt nemirstīgam būtu tik labi, kā pirmajā brīdī liekas. To šajā dzīvē diemžēl nav iespējams pārbaudīt, bet vienu citu lietu gan varu pateikt – dzīve kopā ar nemirstīgajiem ir liels pārbaudījums mirstīgajam.Nez kāpēc vasarā man par to iznāk pārliecināties biežāk – piemēram, kad, veicot pagriezienu no mazākas nozīmes ielas uz galvenās vienvirziena ielas vai arī no stāvvietas vienvirziena ielas kreisajā malā sākot braukšanu, manai automašīnai gar ausīm, respektīvi, gar pašu automašīnas purnu, aizsvilpo kārtējais pa šo vienvirziena ielu pretējā virzienā ripojošais nemirstīgais riteņbraucējs vai riteņbraucēja.
Nupat vienas dienas ažiotāžu raisīja no darba atlaistā KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāja Juraša atklāsmes žurnālā Ir, ka viņam piedāvāts kukulis miljona eiro apmērā, lai krimināllietu, kas saistīta ar nu jau bijušā Latvijas Dzelzceļa vadītāja Magones saņemto lielo naudas summu no Igaunijas uzņēmēja Osinovska, pārvērstu no kukuļdošanas par tirgošanos ar ietekmi, par ko ir daudz maigāks sods.
Par to, kur velkama robeža starp pašmāju ražotāju interešu sargāšanu un ārējās tirdzniecības veicināšanu, strīdas jau kopš tik seniem laikiem, ka šo tematu mācībspēki izklāsta studentiem tiesību vēstures un tamlīdzīgu kursu lekcijās. Aģentūras LETA šovasar izplatītā ziņa, ka Rumānijas prezidents Klauss Johanniss parakstījis likumu, kas lielveikaliem noteic par pienākumu gādāt, lai 51% no gaļas, augļu, olu un dārzeņu sortimenta būtu vietējie ražojumi, diskusiju atkal kārtējo reizi aktualizēja un lika uzvirmot emocijām arī Latvijā.
Iepriekšējās nedēļas nogalē Polijas galvaspilsētā Varšavā notika Ziemeļatlantijas alianses jeb NATO samits, kura galvenais jautājums nešaubīgi bija bloka attiecības ar Krieviju. Nekādus pārsteigumus tikšanās dalībnieki nesagādāja, apstiprinot visas iepriekš panāktās vienošanās, arī par starptautisko bataljonu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā. Uz vēlāku, taču, domājams, neilgu laiku tika atlikts vienīgi punkts par NATO Melnās jūras floti.
Nule kā publicētie dati par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā ir vedinoši uz pozitīvākām pārmaiņām par varbūtējo situācijas attīstību mūsu valsts tautsaimniecībā.Proti, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes aprēķiniem vasaras pirmajā mēnesī salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu pērn dzīve Latvijā ir kļuvusi par piecām procentu desmitdaļām lētāka - salīdzinājumā ar iepriekšējos mēnešos fiksēto 0,8% gada deflāciju.
Esat kādreiz gulējuši zālē un vērojuši debesis? Mākoņus, kas veido visas tās balti mīkstās figūras, aizpeld garām un mainās atkal jaunās ainavās. Veselas filmas veidojas galvā.
Pēdējā laikā aktīvi sākušās diskusijas par veselības aprūpes finansēšanas modeli.Pats galvenais, manuprāt, šajā diskusijā, slēpjoties aiz dažādiem smalkiem nosaukumiem, nepazaudēt problēmas būtību. Latvijas politikā ir ierasts finansējuma samazināšanu saukt par optimizāciju, iestāžu vai struktūru slēgšanu par reorganizāciju un tamlīdzīgi.
Pakāpeniski par banalitāti kļūst atziņa, ka šis ir populistu un radikāļu politikā ziedulaiks. Un ka šie negantnieki beidzot jāuztver nopietni, t. i., to radītie riski nav ignorējami. Ergo - visu nāciju racionāli domājošie ļaudis ceļas cīņai. Problēma, manuprāt, ir tā, ka stereotipiskā domāšana, ko tradicionāli pārmet apkarojamiem populistiem, vienlīdz piemīt pašiem apkarotājiem, kuri faktiski par karikatūru pārvērtuši gan politiķus, gan par tiem balsojošos.
Nesen sabiedrības uzmanības centrā nonākušās Pasaules Bankas atziņas par nodokļu progresivitāti Latvijas nodokļu sistēmas kontekstā aktualizējušas diskusiju par to, cik vēlama vai nevēlama ir progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieviešana, respektīvi, princips - jo lielāki ienākumi, jo augstāka IIN likme.
Apzinoties, cik riskanti ir interpretēt svešus lēmumus, pieņemu, ka virsrakstā lietotais apsvērums ir bijis būtisks daudziem no tiem britiem, kuri balsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). Un savu panāca.
Neraugoties uz ekspertu prognozēm par to, ka briti, visticamāk, izvēlēsies vienotās Eiropas labumus, ceturtdienas referendums pierādīja pretējo, izraisot rezonansi ne tikai politiķu prātos, bet arī globālajā finanšu sistēmā, piektdien visā pasaulē atnesot miljardu eiro, mārciņu, dolāru un citu valūtu vērtus zaudējumus.