Jau pieci gadi apkārt, kopš pasaulē sākās kovidpandēmija, kas tagad daudziem mums šķiet kā mazākais ļaunums samērā ar to, kas nāca pēc tam un kā ar roku aizslaucīja visas bažas par pārāk rupja auduma maskām un pārāk mazu sociālo distanci.
Latvijai visdrošākais risinājums pašreizējā starptautiskajā situācijā droši vien būtu kļūt par ASV 51. štatu, ja reiz Kanāda to negrib, lai nebūtu tā, ka nu jau vairākas latviešu paaudzes angļu valodu mācījušās velti.
Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns par caurumiem debesīs, paredzamo un pārsteidzošo Trampa Ukrainas politikā un par to, kas mums tagad jādara.
Sen pagātnē tie laiki, kad īsts krogs skaitījās tikai tāds, kurā var dabūt ne tikai ēst un dzert, bet arī pa muti. Nu, varbūt tikai Liepājā kā Latvijas nesaķemmētākajā pilsētā pa kādam tādam ir palicis, bet galvu ķīlā nevar likt i par to.
Dzejnieks Jānis Peters (1939. gada 30. jūnijs–2025. gada 27. janvāris) atstājis dzejoļus un dziesmas, kuras dziedās, kamēr vien dzīvos latviešu tauta, kā arī milzumu materiāla saviem biogrāfiem, pat visu līdz galam nepateikdams
Strādāju par jaunāko klašu audzinātāju un esmu secinājis, ka daudz vairāk par pedagoģiskajā institūtā piecos studiju gados iemācīto man noder tās iemaņas, kuras guvu divos suņu dresūras kursa gados.