Konfiskācija bez notiesāšanas: kur problēmas?
Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācija atsevišķā procesā, kas notiek pirms vēl kāda persona tiek notiesāta par noziedzīgu nodarījumu, Latvijā ir zināma kopš 2005. gada, kad stājās spēkā Kriminālprocesa likums (turpmāk – KPL). Tomēr tikai pēdējos setiņos gados šis process ir izraisījis īpašu uzmanību. Cēlonis tam, no vienas puses, bija starptautisko ekspertu kritika par sliktiem rezultātiem cīņā pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizētājiem, no otras puses, – praktisko darbinieku atklāsme, ka samērā ātrā procesā iespējams konfiscēt jebkādu neskaidras izcelsmes mantu (pamatā – finanšu līdzekļus banku kontos), pat nepierādot, vai noziegums vispār ir noticis. To sekmēja arī izmeklēšanas interesēs likumos ielobētās tiesību normas, kas novērsa uzmanību no primārā pienākuma – pierādīt mantas noziedzīgo izcelsmi jeb cēloņsakarību starp noziedzīgo nodarījumu un mantu.