Sparģeļi ir vieni no pirmajiem pavasara dārzeņiem, kuru ražas laiku gardēži gaida ar nepacietību. Protams, lielveikalu plauktos šie dārzeņi pieejami visu gadu, taču garša, tekstūra un vērtīgo vielu daudzums ir nesalīdzināmi bagātīgāks svaigi grieztos, sezonālos un vietējos sparģeļos. To audzēšana Latvijā kļūst arvien populārāka, gluži tāpat kā to vieta labāko restorānu pavasara sezonas ēdienkartēs.
Baltijas jūra atzīta par patlaban piesārņotāko pasaulē. Ko tas īsti nozīmē, kā novērojams ikdienā un kā atsaucas uz Latvijas senajām un joprojām gana stiprajām zvejas tradīcijām? Un galu galā – kā ietekmē ēdamās zivis, un kas jāņem vērā zivju pircējam veikalā vai tirgū?
Vides eksperti to uzsver jau labu laiku – pat nedaudz zaļāks dzīvesveids var palīdzēt aizsargāt dabas resursus, samazināt kaitējumu cilvēku veselībai un videi un ietaupīt naudu.
Atbūda periodu Dvietes apkaimes iedzīvotāji mēdz dēvēt par piekto gadalaiku, kad ilgstoši pārplūst ne tikai upes un ezeri, bet arī tuvējās pļavas – kopumā pat vairāku tūkstošu hektāru platībā. Šajā laikā tur, kur citkārt bijis ceļš, nu nākas doties pāri ar laivu. Specifiskie dabas apstākļi teritoriju padara interesantu gan dažādām augu un putnu sugām, gan neparastu ainavu cienītājiem.
Lai daba varētu cikliski atjaunoties un turpināties, tās procesos visam ir sava vieta, jēga un funkcija. Tomēr ar nolūku atsevišķas norises padarīt savām vajadzībām noderīgākas un produktīvākas, cilvēks ir iemanījies dabai "piepalīdzēt", šo to uzlabojot. Viena no šādām nozarēm ir mežu atjaunošana. Jauno koku stādiņus izaudzē no sēklām, kuras tiek iegūtas īpašās teritorijās no rūpīgi pētītiem un selekcionētiem mātesaugiem – ģenētiskiem izcilniekiem.
Vārds "ilgtspēja jeb "ilgtspējība" ir tik ļoti bieži sastopams un šķietami pašsaprotams, ka parasti nemaz neanalizējam tā dziļāko jēgu, automātiski uztverot kā alternatīvu videi draudzīgai rīcībai.
Gluži vai kā gribēdams pasaudzēt mūsu maciņus no energoresursu cenu kāpuma, šis rudens līdz novembra vidum bija neparasti silts, tomēr ir skaidrs, ka par apkuri un elektrību maksāsim vairāk nekā senāk. Cik maksās siltums, cik elektrība, kā ietaupīt – to ir sākuši rēķināt līdzi pat tie cilvēki, kas līdz šim vienkārši samaksāja par patērēto, neiedziļinoties, kā veidojas maksājamā summa.
Latvijā šovasar karstuma viļņi ir mijušies ar visnotaļ vēsiem periodiem, taču, kā zināms, daudzviet Eiropā nākas cīnīties ar vēsturiskiem karstuma viļņiem, sausuma periodiem un rekordzemu ūdens līmeni upēs. Pasaules Dabas fonda (WWF) jaunākajā pētījumā aprēķināts, ka līdz 2050. gadam 17% kontinenta iedzīvotāju varētu saskarties ar augstu vai ekstrēmu ūdens trūkuma risku.