Par vides pieejamību redzes invalīdiem, viņu nodarbinātību un pulcēšanos nevalstiskajās organizācijās ar Rīgas Vājredzīgo un neredzīgo biedrības Redzi mani valdes priekšsēdētājas vietnieci Antru Balodi sarunājas Romāns Meļņiks.
Par gatavajām idejām, kas aizstāj iedziļināšanos norišu būtībā, interneta diskusiju "kultūru", kā arī neatkarības atjaunošanas notikumu mitoloģizēšanu– Romāna Meļņika intervija ar radio un TV raidījumu vadītāju Gustavu Terzenu.
Kā būvniecībā tikt galā ar šķietami neizpildāmo trīsstūri - zemu cenu, augstu kvalitāti un īsu darbu izpildes laiku, kā pasūtītājam novērtēt, vai arhitektu un būvnieku pakalpojumi ir kvalitatīvi un galaprodukts būs tieši tāds, kādu klients vēlējies – Romāna Meļņika intervija ar ilgtspējīgas būvniecības politikas ekspertu Pēteri Druķi.
Sekojot līdzi it kā inteliģentu cilvēku viedokļiem interneta diskusijās, aizvien biežāk nākas saskarties ar vulgāru izteiksmes formu lietojumu savas pozīcijas aizsardzībai pārdomātu argumentu vietā.
Nerimst strīdi par Stambulas konvenciju. Vieni uzstāj, ka tā jāpieņem, otri – nekādā gadījumā. Var, protams, nostāties viena vai otra pusē, tomēr šķiet lietderīgāk uz notiekošo vēsu prātu paraudzīties no malas. Jo vairāk tāpēc, ja, vienam stumjot uz priekšu, otriem atpakaļ, vezums tāpat no vietas nekust un tādā brīdī jo labāk apskatāma tā izrāde, ko spēlē varoņlomu tēlotāji abās pusēs.
Satraukumu rada ziņas par kādu personu mēģinājumiem traucēt jau tā problēmu nomocītās e-veselības sistēmas darbību. Šajā gadījumā ir nevis žēl sistēmas ieviesēju, bet gan ir bažas par personu datu drošību. Arī nākotnē. Jo skaidrs, ka e-veselības datubāzēs uzkrāsies liels daudzums informācijas, tajā skaitā sensitīvas, par katru personu. Atbildība par ziņu neizpaušanu par cilvēka esošo vai piedzīvoto veselības stāvokli nu būs ne tikai ārstam, bet arī šo datubāzu uzturētājiem, pārvaldītājiem. Bet, kā zināms, jo vairāk cilvēku var piekļūt kādam noslēpumam, jo lielāks risks, ka tas, kas ir slepens, vienā mirklī tāds var vairs nebūt.
Publikas uzmanību piesaistījis Valsts prezidenta atvaļinājums. Gan tas, ka viņa uzturēšanās Šrilankā vienos medijos nosaukta par privātu braucienu, citos – par valsts vizīti, gan arī dīvainības ar valsts augstākās amatpersonas pilnvaru pildītājiem viņa prombūtnes laikā.
Par problēmām ar graustu sakārtošanu galvaspilsētā ar Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētāju Oļegu Burovu (GKR) sarunājas Romāns Meļņiks.
"Cilvēka dzīvība ir svarīgāka nekā tā manta, ko būs nozadzis. Labāk, lai aiztur profesionāļi – policijas darbinieki. Ja pats ies ar cirvi, pats arī var nonākt cietumā par to, ka situācijai neatbilstoši rīkojies." par mājokļu drošību pret zagļiem un to, kā rīkoties, lai risku risku tikt apzagtam mazinātu, intervijā Romānam Meļņikam stāsta Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 2. nodaļas galvenais inspektors Māris Žilinskis.
Vieni šo ziņu nepamanīja, citos tā raisīja pamatotu sašutumu. Pašā gada nogalē premjera pienākumu izpildītāja, zemkopības ministra Jāņa Dūklava vadībā Krīzes vadības padome situāciju mežsaimniecības nozarē izsludināja par valsts mēroga dabas katastrofu.
Par labdarības projektiem, kam jau redzami konkrēti rezultāti, sabiedrības attieksmi pret laikmetīgo mākslu un arī tai veltīta muzeja tapšanu ar ABLV Charitable Foundation valdes priekšsēdētāju Zandu Zilgalvi sarunājas Romāns Meļņiks.
Par kredītdevēju reklāmām, vilinot cilvēkus aizņemties, nepietiekamo cīņu pret nelegālajiem aizdevējiem, kā arī par biznesa attiecībām ar uzraugošajām institūcijām 4finance Latvia izpilddirektoru Gvido Endleru intervē Romāns Meļņiks.
Gluži parastas dienas. Tik vien kā cilvēku pieņemtā kalendārā ar jaunu skaitli apzīmētas, un nu teju vai katram ir sajūta par jauna dzīves posma sākšanos.
Par pārēšanos svētkos un ikdienā, kā arī brīnumtabletēm, ko reklamē problēmu risināšanai, ar gastroenterologu, Rīgas Stradiņa universitātes profesoru Anatoliju Danilānu sarunājas Romāns Meļņiks.
Decembra vidū Latvijas Radio bija aktualizēta problēma, ka mobilo sakaru operatoru apkopotā informācija par klienta atrašanās vietu ir ļoti aptuvena, to nevar izmantot policija un glābēji cilvēka pazušanas gadījumā. Savukārt pret daudz precīzākās Google radītās sistēmas izmantošanu iebilst Datu valsts inspekcija, jo globālais pakalpojumu sniedzējs interneta vidē, lūk, Elektronisko sakaru likuma izpratnē neesot elektronisko sakaru komersants. Skarbi, bet sanāk, ka izvēlē starp iespēju glābt cilvēka dzīvību un viņa atrašanās datu "svētumu" šīs vietējās institūcijas skatījumā svarīgāki ir dati...
Ziemassvētku miers ienāk ne katrā mājā, ne katrā cilvēkā. Un ne tikai ārēju apstākļu ietekmē – arī atšķirīgas pasaules uztveres dēļ. Runas par Ziemassvētku patieso būtību, šim laikam atbilstošas dziesmas, kas skan gan radio, gan iepirkšanās centros, dažādos medijos manāmās intervijas ar mācītājiem, foto ar slavenībām dievnamos utt. – tas viss nelielu, tomēr savās izpausmēs diezgan agresīvu sabiedrības daļu dara īpaši nemierīgu. Latvija ir sekulāra valsts, kāpēc mums uzspiež šo baznīcas propagandu? – viņi sauc. Protams, var jau atvaicāt, vai arī no brīvdienām viņi atsakās un vai šajā laikā dāvanas tuviniekiem nepērk, taču skaidrs, ka šāda pieeja neved līdz dialogam, tikai pastiprina negatīvismu. Jo savai rīcībai jau katrs atrod sev tīkamākos attaisnojumus.
Kurš un kāpēc varētu būt ieinteresēts čekas maisu satura slēpšanā, kāpēc lielāks satraukums ir par VDK aģentu personām, nevis profesionālajiem čekistiem, ko var un ko nevar atklāt zinātnieki, ja saņem pielaidi valsts noslēpumam, – ar vēsturnieku, VDK zinātniskās izpētes komisijas vadītāju Kārli Kangeri sarunājas Romāns Meļņiks.
Kolēģis Guntars Gūte nupat Twitter ierakstīja domu, kas jau ilgāku laiku šķita plašākas uzmanības vērta un tagad – svētku gaidās – īpaši aktuāla. Proti, runa ir par tirgotāju un dažādu pakalpojumu sniedzēju atbildību sabiedrības priekšā, reklamējot pārmērīgu ēšanu, mudinot atļauties nesamērīgi lielus izdevumus tuvinieku un paziņu apdāvināšanai, pat aizņemoties naudu, lai visas šādas izmaksas nosegtu.
Beidzot to kāds no valdības ir pateicis skaļi – ceļu satiksmes negadījumos vainojami ne tikai pārgalvīgi braucēji, bet arī pārkāpumus provocējoša un transporta līdzekļu sadursmju riskus nemazinoša infrastruktūra.
Gandrīz katru dienu iznāk braukt gar Āgenskalna tirgu, kura drīzumā paredzētajai slēgšanai pēdējā laikā pievērsta īpaši plaša uzmanība. Protams, satraukti kā tirgotāji, tā pircēji, taču arī vēlēšanu tuvums šajā gadījumā ir no svara – politiķi minēto tēmu pārņēmuši savā retorikā un nu mēģina to pārvērst politiskajā kapitālā.
Vakar uzmanību piesaistīja gan Slimnīcu biedrības vadītāja, gan Aptieku īpašnieku asociācijas gandrīz vienlaikus publiskajā telpā nonākušie pret e-veselības sistēmu kritiskie viedokļi. Vienā gadījumā tika paustas bažas, ka ārsti rezidenti nevar lietot šo interneta sistēmu, otrajā – ka sistēmai ir bieži traucējumi, kas rada apgrūtinājumus gan aptiekās strādājošajiem, gan pacientiem, kā arī tas, ka farmaceitu asistentu pieeja sistēmai nav nodrošināta pietiekami operatīvi.
"Mums ir ļoti maz tādu politiķu, kas var parādīt: lūk, to es esmu izdarījis, un tas dod pamatu teikt, ka varu izdarīt arī vēl to, to un vēl to," intervijā saka politologs, sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis.
Par to, cik korektas un pamatotas Latvijā ir vides aizsardzības prasības, kas skar mežu apsaimniekošanu, un cik lielas tiesības dotas mežu īpašniekiem, ar Meža īpašnieku biedrības vadītāju Arni Muižnieku sarunājas Romāns Meļņiks.
Partija Saskaņa valdībā vai Saskaņas valdība – kas ir tas, no kā šobrīd pie varas esošajiem patiesībā ir pamats bīties? Pie mums daudz tiek spriedelēts par pirmo vārdu salikumu. Vai un kad būtu bijis pareizi arī pašreizējiem opozicionāriem uzkraut atbildību par nepopulāriem lēmumiem? Kuras partijas ar viņiem varētu, kuras nevarētu sadarboties, ņemot vērā, ka Saskaņa tiecas pozicionēties par visai mērenu, neradikālu politisku spēku u. tml. Tomēr, redzot šīs partijas ilgstoši augstos reitingus, skaidrs, ka tās iekļaušana valdošajā koalīcijā uzreiz nozīmētu arī pretenziju uz līderpozīcijām respektēšanu.