Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Aktuāli
Rīgā +2 °C
Apmācies
Trešdiena, 18. decembris
Klinta, Kristaps, Kristofers, Krists, Kristers

Uldis Ķezberis

Izgaismo elites finanšu shēmas

Gluži kā «netīrās bumbas» eksplozija, kas plašu apkaimi var piesārņot ar nāvējošu radiāciju, miljoniem slepenu dokumentu, kas atklāj globālās politiskās, biznesa, izklaides industrijas, sporta un kriminālās elites slepenos un nereti aizdomīgos finanšu darījumus, šajās dienās satricinājuši pasaules medijus un sociālos tīklus.

Neraugoties uz ES sankcijām, Krievijas karakuģi regulāri piestāj Spānijā(52)

Spānija saņēmusi pārmetumus dubultmorālē, jo, būdama Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, tā atbalsta bloka ieviestās sankcijas pret Krieviju saistībā ar 2014. gadā īstenoto Krimas aneksiju un militāro agresiju Austrumukrainā, taču vienlaikus atļauj Krievijas karakuģiem regulāri piestāt savā Ziemeļāfrikas anklāvā Seutā, piektdien vēsta laikraksts Diena.

Spāņi apkalpo krievu karakuģus

Spānija saņēmusi pārmetumus dubultmorālē, jo, būdama Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, tā atbalsta bloka ieviestās sankcijas pret Krieviju saistībā ar 2014. gadā īstenoto Krimas aneksiju un militāro agresiju Austrumukrainā, taču vienlaikus atļauj Krievijas karakuģiem regulāri piestāt savā Ziemeļāfrikas anklāvā Seutā.

Spriedīs par kodolmateriālu aizsardzību pret teroristiem(3)

Teroristu centieni iegūt kodolmateriālus un plāni sarīkot uzbrukumus kodolobjektiem būs viens no centrālajiem jautājumiem, ko vakar Vašingtonā atklātajā kodoldrošības samitā ceturtdien un piektdien apspriedīs vairāk nekā 50 pasaules valstu vadītāji. Valstu rīcībā joprojām ir liels daudzums radioaktīvo materiālu, bet ne visur to aizsardzība ir visaugstākajā līmenī, tāpēc ir nopietni riski, ka tie var nonākt nepareizajās rokās, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.

Spriedīs par kodolmateriālu aizsardzību pret teroristiem

Teroristu centieni iegūt kodolmateriālus un plāni sarīkot uzbrukumus kodolobjektiem būs viens no centrālajiem jautājumiem, ko vakar Vašingtonā atklātajā kodoldrošības samitā šodien un rīt apspriedīs vairāk nekā 50 pasaules valstu vadītāji. Valstu rīcībā joprojām ir liels daudzums radioaktīvo materiālu, bet ne visur to aizsardzība ir visaugstākajā līmenī, tāpēc ir nopietni riski, ka tie var nonākt nepareizajās rokās.

Tūkstošiem bērnu vienatnē meklē drošību Eiropā(34)

Milzīgās migrantu un patvēruma meklētāju straumes no dažādām pusēm turpina mērķtiecīgu virzību uz Eiropu, par spīti atsevišķu valstu lēmumam slēgt robežas vai apjozt tās ar augstiem žogiem. Kopš 1. janvāra Eiropā pa jūru un sauszemi ieradušies jau vairāk nekā 165 tūkstoši migrantu, vēsta Starptautiskā Migrācijas organizācija (IOM). Satraucoši liela daļa no viņiem ir bērni un nepilngadīgie, kuri tālo un bīstamo ceļu no dzimtenes Sīrijā, Irākā vai Afganistānā mērojuši bez vecākiem. Milzīgs skaits no viņiem pēc ierašanās Eiropā ir pazuduši, trešdien lasāms laikrakstā Diena.

Tūkstošiem bērnu vienatnē meklē drošību Eiropā

Milzīgās migrantu un patvēruma meklētāju straumes no dažādām pusēm turpina mērķtiecīgu virzību uz Eiropu, par spīti atsevišķu valstu lēmumam slēgt robežas vai apjozt tās ar augstiem žogiem. Kopš 1. janvāra Eiropā pa jūru un sauszemi ieradušies jau vairāk nekā 165 tūkstoši migrantu, vēsta Starptautiskā Migrācijas organizācija (IOM). Satraucoši liela daļa no viņiem ir bērni un nepilngadīgie, kuri tālo un bīstamo ceļu no dzimtenes Sīrijā, Irākā vai Afganistānā mērojuši bez vecākiem. Milzīgs skaits no viņiem pēc ierašanās Eiropā ir pazuduši.

Ultralabējie izmanto teroru Briselē, lai šķeltu eiropiešus(81)

Galēji labējās partijas un populisti pēc pagājušajā otrdienā Briselē notikušajiem šausminošajiem terora aktiem, kurus pastrādāja radikalizējušies musulmaņi, raujas izmantot daudzu eiropiešu bailes un sašutumu, lai audzētu politisko kapitālu. Viņi notikušajā vaino visu to, kas simbolizē demokrātisko Eiropu – atvērtību un iecietību pret iebraucējiem un reliģiskajām minoritātēm un cilvēku brīvu pārvietošanos no valsts uz valsti.

Briseles uzbrukumu upuru skaits sasniedz 35

Upuru skaits pēc pagājušajā otrdienā notikušajiem teroristu sarīkotajiem sprādzieniem Briseles lidostā un vienā no noslogotākajām metrostacijām pieaudzis līdz vismaz 35, pirmdien apstiprināja Beļģijas veselības ministre. «Četri pacienti nomira slimnīcā. Mediķi darīja visu iespējamo,» ar tvitera starpniecību paziņoja Magija de Bloka. Vairāk nekā 300 cilvēku guvuši dažādas pakāpes ievainojumus.

Ultralabējie izmanto teroru Briselē, lai šķeltu eiropiešus

Galēji labējās partijas un populisti pēc pagājušajā otrdienā Briselē notikušajiem šausminošajiem terora aktiem, kurus pastrādāja radikalizējušies musulmaņi, raujas izmantot daudzu eiropiešu bailes un sašutumu, lai audzētu politisko kapitālu. Viņi notikušajā vaino visu to, kas simbolizē demokrātisko Eiropu - atvērtību un iecietību pret iebraucējiem un reliģiskajām minoritātēm un cilvēku brīvu pārvietošanos no valsts uz valsti.

Zināmi divi Briseles spridzinātāji

Drošības iestādes identificējušas divus no džihādistiem, kuri otrdien sarīkoja asiņainākos terora aktus Beļģijas vēsturē. Trīs sprādzienos Briseles lidostā un Mālbēkas metro stacijā kopumā dzīvību zaudējis vismaz 31 cilvēks un vismaz 270 guvuši ievainojumus. Trešdien turpinājās vēl viena iespējamā uzbrukumu dalībnieka meklēšana, lai gan iepriekš medijos parādījās informācija, ka viņš ir aizturēts. Izmeklētāji uzskata, ka Briseles terora aktu veicējiem bijusi tieša saistība ar pērn 13. novembrī Parīzē notikušo asiņaino uzbrukumu dalībniekiem.

Terorisms atkal uzbrūk Eiropai

Četrus mēnešus pēc Rietumeiropā uzaugušu islāma radikāļu sarīkotā slaktiņa Parīzē Eiropu atkal satricinājis terorisms. Sprādzienu sērijā, par ko atbildību uzņēmies džihādistu grupējums Islāma valsts, starptautiskajā lidostā un metro stacijā Beļģijas galvaspilsētā Briselē otrdien nogalināti vismaz 30 cilvēku, ievainojumus guvuši vairāk nekā 180 cilvēku. Notikumi Briselē piespieduši pastiprināt drošības pasākumus visā Eiropā.

Abdeslāms bēguļoja un plānoja jaunus uzbrukumus(18)

Eiropā līdz pagājušajai piektdienai visvairāk meklētais cilvēks - Parīzes terora aktu dalībnieks Salāhs Abdeslāms - četrus mēnešus ne tikai slēpies no policijas, bet arī kalis plānus par jauniem uzbrukumiem. Izmeklētāji apgalvo, ka plašs radinieku un paziņu loks Beļģijas galvaspilsētā Briselē viņam palīdzējis tik ilgi izvairīties no nonākšanas varasiestāžu rokās. Drošības iestādes turpina meklēt divus Abdeslāma sabiedrotos, otrdien lasāms avīzē Diena.

Abdeslāmam Briselē palīdzēja slēpties radinieki un draugi

Eiropā līdz pagājušajai piektdienai visvairāk meklētais cilvēks - Parīzes terora aktu dalībnieks Salāhs Abdeslāms - četrus mēnešus ne tikai slēpies no policijas, bet arī kalis plānus par jauniem uzbrukumiem. Izmeklētāji apgalvo, ka plašs radinieku un paziņu loks Beļģijas galvaspilsētā Briselē viņam palīdzējis tik ilgi izvairīties no nonākšanas varasiestāžu rokās. Drošības iestādes turpina meklēt divus S. Abdeslāma sabiedrotos.

Virs Rusefas savelkas melni mākoņi(1)

Pēc mazāk nekā četriem mēnešiem Brazīlijas pilsētā Riodežaneiro atklās olimpiskās spēles, kuru rīkošanas tiesības brazīlieši ieguva 2009. gadā, kad Dienvidamerikas lielākā ekonomika varēja lepoties ar vienu no straujākajiem izaugsmes tempiem pasaulē. Pērn Brazīlijas ekonomika saruka par gandrīz četriem procentiem, iedragājot daudzu brazīliešu labklājību, piektdien vēsta laikraksts _Diena.

Virs Rusefas savelkas melni mākoņi

Pēc mazāk nekā četriem mēnešiem Brazīlijas pilsētā Riodežaneiro atklās olimpiskās spēles, kuru rīkošanas tiesības brazīlieši ieguva 2009. gadā, kad Dienvidamerikas lielākā ekonomika varēja lepoties ar vienu no straujākajiem izaugsmes tempiem pasaulē. Pērn Brazīlijas ekonomika saruka par gandrīz četriem procentiem, iedragājot daudzu brazīliešu labklājību.

Gaidāmas vētrainas ES un Turcijas sarunas(15)

Briselē ceturtdien un piektdien pie sarunu galda sēdīsies Eiropas Savienības (ES) 28 dalībvalstu vadītāji un Turcijas premjerministrs Ahmets Davutoglu, lai mēģinātu panākt vienošanos par Ankaras iesaistīšanos Eiropas migrantu krīzes risināšanā. Turcija ES piedāvājusi uzņemt atpakaļ neregulāros ieceļotājus, kas caur tās teritoriju ir nonākuši migrantu krīzes vissmagāk skartajā valstī Grieķijā.

Gaidāmas vētrainas ES un Turcijas sarunas

Briselē ceturtdien un piektdien pie sarunu galda sēdīsies Eiropas Savienības (ES) 28 dalībvalstu vadītāji un Turcijas premjerministrs Ahmets Davutoglu, lai mēģinātu panākt vienošanos par Ankaras iesaistīšanos Eiropas migrantu krīzes risināšanā. Turcija ES piedāvājusi uzņemt atpakaļ neregulāros ieceļotājus, kas caur tās teritoriju ir nonākuši migrantu krīzes vissmagāk skartajā valstī Grieķijā. Turki apmaiņā pret to prasa noteiktu politisku lēmumu pieņemšanu un ievērojamu finansiālo palīdzību, kas atsevišķās ES dalībvalstu galvaspilsētās jau nodēvēta par «šantāžu».

Pieci gadi, kuru laikā Sīriju neatgriezeniski sakropļoja(124)

Piecu gadu laikā, kopš Sīrijas iedzīvotāji sacēlās pret autoritārā prezidenta Bašāra el Asada režīmu, pieprasot politiskas pārmaiņas, valsti ir neatgriezeniski sakropļojis militārs konflikts, kas sākās kā pilsoņkarš, bet nu ir pāraudzis plašā karadarbībā, kurā iesaistītas neskaitāmas frakcijas ar dažādām interesēm, trešdien vēsta laikraksts Diena.

Pieci gadi, kuru laikā Sīriju neatgriezeniski sakropļoja

Piecu gadu laikā, kopš Sīrijas iedzīvotāji sacēlās pret autoritārā prezidenta Bašāra el Asada režīmu, pieprasot politiskas pārmaiņas, valsti ir neatgriezeniski sakropļojis militārs konflikts, kas sākās kā pilsoņkarš, bet nu ir pāraudzis plašā karadarbībā, kurā iesaistītas neskaitāmas frakcijas ar dažādām interesēm. Konflikts tieši skāris arī Eiropu, jo šeit pērn nonāca vairāk nekā 350 tūkstoši sīriešu, kas bēg no kara un nabadzības dzimtenē. Blāvs cerību stars miljoniem Sīrijas iedzīvotāju ir šonedēļ Ženēvā notiekošās miera sarunas.

Turcija grasās piežmiegt terorismu(18)

Svētdienas pievakarē Ankaras administratīvajā centrā netālu no Turcijas Tieslietu un Iekšlietu ministrijas ēkām noslogotā sabiedriskā transporta pieturā, kur pulcējās daudz cilvēku, nogranda spēcīgs sprādziens, tajā tika nogalināti vismaz 37 cilvēki, bet vairāk nekā 120 ievainoti, atsaucoties uz Turcijas Veselības ministriju, vēsta laikraksts Hürriyet. 

Turcija grasās piežmiegt terorismu

Turcija terorismu nospiedīs uz ceļiem, paziņojis valsts prezidents Redžeps Tajips Erdogans, reaģējot uz 13. martā galvaspilsētā Ankarā notikušo sprādzienu, kurā dzīvību zaudēja gandrīz 40 cilvēku. Tas bija kārtējais no terora aktiem, kas pēdējos mēnešos satricinājuši NATO dalībvalsti Turciju, kura iesaistījusies militārā cīņā pret teroristisko grupējumu Islāma valsts (IV) un kurdu nemierniekiem.

Francijas valdība ķeras pie nācijas svētā grāla(3)

Eiropas Savienības (ES) oficiālā statistikas biroja Eurostat jaunākie dati liecina, ka janvārī bezdarba līmenis bloka trešajā lielākajā ekonomikā Francijā bijis 10,2% (ES 28 dalībvalstīs vidēji – 8,9%). Pēdējo reizi zem 10% tas bija 2012. gada septembrī. Valstī ilgstoši ir arī ļoti augsts jauniešu (jaunāki par 25 gadiem) bezdarbs, janvārī – 25,9% (ES vidēji – 19,7%).  

Francijas valdība ķeras pie nācijas «svētā grāla»

Lai samazinātu ilgstoši augsto bezdarbu, Francijas sociālistu valdība ķērusies klāt nācijas «svētajam grālam» - darba likumam, kas līdz šim maksimāli ir sasaistījis rokas darba devējiem un aizsargājis strādājošos no atlaišanas. Valdība plāno likuma grozījumus, pret kuriem iestājas ietekmīgās arodbiedrības un studentu organizācijas. Reformu īstenošana būs nopietns pārbaudījums Francijas prezidentam Fransuā Olandam, kuram nākamgad jācīnās par pārvēlēšanu.

Mudina pastiprināt veselības pārbaudes pilotiem

Eiropas valstu civilās aviācijas institūcijām jānosaka skaidrāki kritēriji, kādos gadījumos ārsti var pārkāpt konfidencialitāti un ziņot par pilotu garīgajām problēmām, ja tās rada potenciālus draudus sabiedrības drošībai, svētdien paziņoja franču izmeklētāji, kas analizēja pērn martā Francijas Alpos notikušo Vācijas aviokompānijas Germanwings lidmašīnas avāriju, kuru izraisīja otrais pilots, tādējādi nogalinādams sevi un vēl 149 cilvēkus.

Fukušimas AES rēgs vajā japāņus(5)

Aprit pieci gadi, kopš Japāna piedzīvoja spēcīgāko valstī reģistrēto zemestrīci un postošo cunami, kas radīja nopietnus bojājumus Fukušimas atomelektrostacijai (AES), izraisot lielāko kodolkatastrofu kopš 1986. gadā Černobiļā notikušās. Vairāku desmitu kilometru rādiusā ap AES ir izkaisītas "spoku pilsētas", kurās nav atgriezušies to iedzīvotāji, bet varasiestādes turpina cīņu ar radioaktīvo piesārņojumu. Katastrofa radikāli mainījusi Japānas sabiedrības attieksmi pret atomenerģiju.

Japāna piemin Fukušimu

Aprit pieci gadi, kopš Japāna piedzīvoja spēcīgāko valstī reģistrēto zemestrīci un postošo cunami, kas radīja nopietnus bojājumus Fukušimas atomelektrostacijai (AES), izraisot lielāko kodolkatastrofu kopš 1986. gadā Černobiļā notikušās. Vairāku desmitu kilometru rādiusā ap AES ir izkaisītas «spoku pilsētas», kurās nav atgriezušies to iedzīvotāji, bet varasiestādes turpina cīņu ar radioaktīvo piesārņojumu. Katastrofa radikāli mainījusi Japānas sabiedrības attieksmi pret atomenerģiju.

Merkeles atvērto durvju politikas pārbaudījums(16)

Trīs Vācijas federālajās zemēs - Bādenē-Virtembergā, Reinzemē-Pfalcā un Saksijā-Anhaltē - svētdien notiks vietējo parlamentu vēlēšanas, to iznākums apliecinās vēlētāju attieksmi pret kancleres Angelas Merkeles atvērto durvju politiku, kuras rezultātā pērn Vācijā ieradās miljons migrantu un patvēruma meklētāju, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.

Merkeles atvērto durvju politikas pārbaudījums

Trīs Vācijas federālajās zemēs - Bādenē-Virtembergā, Reinzemē-Pfalcā un Saksijā-Anhaltē - svētdien notiks vietējo parlamentu vēlēšanas, to iznākums apliecinās vēlētāju attieksmi pret kancleres Angelas Merkeles atvērto durvju politiku, kuras rezultātā pērn Vācijā ieradās miljons migrantu un patvēruma meklētāju.

Divi gadi pēc traģēdijas: MH370 pazušanas mīkla neatklāta

Divi gadi ir aizritējuši kopš aviokompānijas Malaysia Airlines pasažieru lidmašīnas pazušanas virs Indijas okeāna 2014. gada 8. martā, bet joprojām nav izdevies atbildēt uz jautājumu, kāpēc notika traģēdija, kas izdzēsa 227 pasažieru un 12 apkalpes locekļu dzīvību. Līdz šim ir atrastas atsevišķas avarējušā aviolainera Boeing 777 atlūzas, bet tās nav viesušas lielāku skaidrību par notikušo. Malaizijas un Austrālijas valdības finansētos lidaparāta atlieku meklēšanas darbus plānots beigt pēc dažiem mēnešiem, bet pasažieru radinieki lūguši tos turpināt.