Divdesmit gadu pēc vēsturiski nozīmīgā S’T’A albuma Manas pilsētas skati reperis Kurts Fridrihsons (47) atgriežas ar soloalbumu, kas tapis ilgi un lēni.
Pirms vairākiem gadiem festivālā Opener Polijā reiz piedzīvoto nevarētu dēvēt citādi kā par kultūršoku. Uz dekorācijām un kā no vecas kinofilmas demonstrētajām putekļu, skrāpējumu, žilbinošu gaismas uzplaiksnījumu nosētām projekcijām gaumīgi izraibinātās skatuves aizrautīgi darbojās vairākas dāmas, spēlējot un mainot dažādus – gan mūsdienu, gan antīkos – instrumentus un stilistiski dažādus muzikālās izpausmes veidus no klasikas līdz repam, akadēmiski izsmalcināti vai folkmūzikas manierē dziedot, panciski izkliedzot vai teatrāli deklamējot tekstus dažādās valodās, mainot grimu un tērpus no aristokrātiskām kleitām līdz ubadžu skrandām un mūsdienu minimālismam. Viņas bija kā īstas raganas! Izaicinošas un apbrīnojamas.
Reperis ansis aicina uz koncertu Mežaparka Zaļajā teātrī 19. augustā un uzsver, ka viņa nu jau panākumiem bagātā albuma nosaukumā Liela māksla īpašības vārds ir ar nenoteikto galotni
Kultūras telpā Hanzas perons un tās terasē uz divām skatuvēm notiekošais sapotētajiem atgādina, kas ir popmūzikas festivāls. Saturam šoreiz ir otršķirīga nozīme
Kamēr lielie mūzikas festivāli gaida labāku nākotni, mazie uzmanīgi lien no savām migām laukā un aicina arī klausītājus pievienoties. SestDiena apkopojusi šovasar tuvumā tomēr notiekošos mūzikas festivālus.
Komponists Edgars Mākens kopā ar klausītājiem 19. jūnijā dzirdēs sava pirmā simfoniskā darba atskaņojumu Rīgas Saksofonu kvarteta un kamerorķestra Sinfonietta Rīga sniegumā
Pirms sešiem gadiem iedibinātās Austras balvas nominantu ducis ir cienījams un veselīgi paķidājams arī tiem, kuri daļu no šiem nosaukumiem redz pirmoreiz.
Par spīti pandēmijai, top jauns radošais kvartāls Vagonu ielā, bet par izdzīvošanu ar optimisma pilnām saujām cīnās daudzu iecienītais Kaņepes Kultūras centrs. Vēl cīņa nav galā.
Eduards Gorbunovs jeb Edavārdi priecājas par hiphopa uzvarām un ar savu jauno albumu Ekosistēmas atgādina, ka tauste cilvēkiem dota ne tikai pogām un skārienjutīgajiem ekrāniem.
Iznākusi pirmā grāmata par Prāta vētru – pamatīgs ķieģelis, kura autore Alīna Katrāne-Šilinga ir no Krievijas, tātad brīva no Latvijas preses izveidotā un katram šejienietim zināmā stāsta par grupu.
Keitija Bārbale (19) sacer un dzied savas dziesmas, ar kurām 18. maijā piedalīsies arī šīgada Latvijas Universitātes un Radio NABA jauno mūziķu konkursā Hadrons.
Džeza mūzikas apgāds Jersika Records izdevis saksofonistu Ļuda Mockūna un Arvīda Kazlauska skaņuplati Purvs, kas ierakstīta kūdras amfiteātrī Drabiņu purvā.
Komponists Kārlis Lācis ierakstījis savu otro albumu ar dziesmām, kuru pamatā ir Imanta Ziedoņa dzeja. Iepriekšējā skanēja sieviešu balsis, bet šajā ir dzirdami vīrieši – trīs dziedātāji un trīs aktieri.
"Piedošana" ir stiprs vārds. Ar to var vicināties kā ar vairogu, arī krājot rezerves brīdim, kad atkal vērsies koncertzāļu, teātru, klubu, bāru durvis.
DZ – īsais nosaukums, kas veido vienu skaņu, ir kroga Aleponija darba "mēbeles" Staņislava Kuļikova izveidotā "all local stars" – visu vietējo zvaigžņu – grupas bundzinieka Adriana Grīna izdomāts.
Skaņu inženieris Ģirts Laumanis jeb Lomix ticis pie Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas Zelta mikrofons kā labākais studijas producents. Viņa darbu vidū ir balvai nominētie Židrūns, Tesa, Martas asinis, Pamirt un Waterflower
Iznākusi mūziķa Simona Krasta pirmā grāmata Tārpu tēja – aizraujošs, pašironijas pilns stāsts par rokenrola dzīvesveida tumšākajām pusēm, par ko parasti runāt izvairās.
Grupa Krāsa ir viena no retajām apvienībām, kas liek noticēt, ka latviešu roks vēl ir dzīvs. Krāsa ir izvirzīta Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvai Zelta mikrofons, kuras pasniegšanas ceremonija notiks 16. martā.