Norisināsies jau piektā BDO Jauno mākslinieku balvas izstādes atklāšana, simbolizējot šīs balvas kā mecenātisma tradīcijas nostiprināšanos Latvijā. Piecu gadu laikā balva ir kļuvusi par būtisku atbalsta platformu jaunajiem māksliniekiem, kas sper pirmos soļus profesionālajā mākslas pasaulē. Šogad par balvu sacentīsies seši jaunie talanti, kuri pērn absolvēja kādu no LMA maģistrantūras programmas specialitātēm. Īpaši nozīmīgi – pirmo reizi balvas pastāvēšanas vēsturē arī skatītājiem būs iespēja aktīvi iesaistīties, balsojot par savu favorītu un palīdzot izvēlēties skatītāju simpātiju.

Izstādē skatāmi 80 attēli par Liepāju, kas tapuši no 19. gadsimta beigām līdz Otram pasaules kara. Liepājniekiem un pilsētas viesiem līdz pat marta sākumam būs iespēja izbaudīt speciāli atlasītas, apstrādātas un palielinātas bildes, kuras līdz šim bija redzamas albumos, romantiskajās pastkartēs un kolekcionāru fotogrāfijās.

Pētera Sidara radošais darbs veidojas kā bezgalības tīmeklis, kur viņš veido skulpturālas instalācijas un gleznas, izmantojot dažādus materiālus. Izstādē mākslinieks strādā ar savu ideju un materiālu zelta fondu, kas viņa radošajos eksperimentos ir ieguvuši paliekošu vietu, vienlaikus piedāvājot bezgalīgas transformāciju iespējas. Šie materiāli ietver kūdras podiņus un glezniecības variācijas, kurās izmantoti vārnu ekskrementu fraktāli, kas kļuvuši par viņa darba neatņemamu sastāvdaļu.

Izstādes Mata galā tēma ir kustība un laiks, kas ir nenotverams un nefiksējams. Mirklis kā atskaites punkts, kas izšķir notikumu virzību, kur sekundes simtdaļās viss var kļūt savādāks.

Atklāta mākslinieka Gata Vanaga fotoizstāde Latvijas galaktika. Tas ir aizraujošs ceļojums caur Latvijas dabas mikrokosmosu, kur katrs attēls ir kā logs uz neredzamo pasauli. Izstāde ir iespaidīga ar savu spēju pārvērst ikdienas dabas ainavas par kosmiskām struktūrām, kas atgādina Visuma plašumus. Vanags izmanto dažādas tehnikas, piemēram, makro fotogrāfiju, dubultekspozīciju un skenera attēlus un aero foto, lai izceltu Latvijas dabas elementu detalizētību un daudzveidību.

2025. gadā Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs (turpmāk – LNRMM)  svin savu simtgadi, izstāde Mērnieku laiki. Nepabeigts scenārijs trešajai ekranizācijai ir daļa no aizsāktā izstāžu cikla, kas atklāj muzeja krājuma daudzveidību un starpdisciplinaritāti, šoreiz pievēršoties kino mākslas un literāru darbu mijiedarbībai un interpretācijām.

Šoreiz neierastā kārtā izstādes sākums sakrīt ar pašas izstādes tapšanu - māksliniece darbus radīs skatītāju priekšā, tādējādi veidojot to kā savdabību performanci, ļaujot ielūkoties mākslas darbu tapšanas procesā un mākslinieka darbnīcā, par kuru būs pārvērtušās Valmieras muzeja Izstāžu nama telpas.

VEF kultūras pilī apskatāma fotostudijas Rīga dalībnieku fotogrāfiju izstāde Rīgas elpa un fotostudijas vadītājas Ineses Kalniņas personālizstāde Pār - Rīga.

Ekspozīcija vēsta arī par cilvēcību, kuru saglabāja tie liepājnieki, kuri, riskējot ar savu pašu drošību, deva patvērumu vajātajiem ebrejiem. Apzināts arī Liepājas ebreju kopienas devums pilsētas kultūrā, mākslā un ekonomikā.

Izstāde _Birkerts. Bibliotēkas. Gaisma. Gunāra Birkerta (1925–2025) simtgadei veltītā izstāde ļauj iepazīt izcilā latviešu arhitekta dzīvi un radošo darbību. Starp daudzajām sabiedriskajām ēkām, ko Gunārs Birkerts projektējis, īpašu vietu ieņem bibliotēkas – tām veltīta šī izstāde.

Armanda Andžes izstāde Bailes no ainavas pievēršas Latvijas pilsētvides ikdienas ainavu mainīgajai dabai un to radītajām emocionālajām un sociālajām rezonansēm.

Izstāde Studija(s) Procesā, ļaus ielūkoties mākslas zinātnieka potenciālajā ikdienas darbā un labāk izprast pašas profesijas būtību.

Būs skatāma mākslinieces Kristīnes Kliginas personālizstāde Aizmirstības mala. Izstādes darbi ir kā dialogs starp pagātni un tagadni, kas tapuši kā emocionālas dziestošas atmiņas, kā seni foto. Darbi veidoti klusinātos zemes toņos, lai skatītājam neveidotu asociācijas ar vispārpieņemtiem krāsu tulkojumiem, bet ļautu darbus tulkot, balstoties savā pieredzē un skatījumā.

Jūra un tās dažādās noskaņas ir mākslinieces galvenā tēma glezniecībā. «Jūra ir dižena dabas stihija, un tās mainīgā daba ir vienmēr valdzinājusi ļaužu dvēseles, jo jūra vienlaikus šalc mums blakus, pastāvīgi, tepat, un tā mēdz pārsteigt ar mainīgu plaša spektra emocionālo un vizuālo pieredzi. Jūra ar ūdens virsmas viļņu rakstiem, horizonta tālēm un bezgalīgo debess jumu virs tās savā noskaņu bagātībā ir mūžīgs iedvesmas avots glezniecībai, etīdēm un arī filozofiskam domas lidojumam,» norāda Baiba Apsīte.

Izstādes uzmanības centrā ir trīs Baltijas valstu mākslinieču – Malles Leisas (Malle Leis, 1940–2017), Maijas Tabakas (1939) un Marijas Terēzes Rožanskaites (Marija Teresė Rožanskaitė, 1933–2007) – darbi, kas tapuši padomju režīma vēlīnajā periodā, 70. un 80. gados. Visas trīs mākslinieces izaicināja sava laika mākslas diskursus, izmantojot netradicionālu pieeju pašreprezentācijai, telpradei un pārdomas par to, kā būt māksliniekiem.