Izstādei atlasītas fotogrāfijas no laikposma, kad Latvija izlauzās no padomju režīma. Uz katru no pieciem gadiem attiecināmas 10 fotogrāfijas, kurās parādās ne tikai Rīga, Talsi vai Ogre, bet iespraucas arī Londonā, Maskavā vai Rietumberlīnē notverti tālaika vēsturiskie kadri. Brīdī, kad Eiropa piedzīvo kara draudus, Kajona izstāde atgādina par miera un brīvības trauslumu tumšu spēku priekšā.

Galerijā CUT ART notika jaunās izstādes Lyuta vesna – Lost Spring atklāšana, kurā tika prezentēti pazīstamā amerikāņu režisora Kerija Džodži Fukunagas (Cary Joji Fukunaga) darbi, kā arī ukraiņu mākslinieces Tatjanas Malinovskas video darbs.

Izstāde veltīta atkalsatikšanās un kopīgas radošās pieredzes svinēšanai. Trīsdaļīgas mākslas darbu formas ierasti tiek izmantotas tēlotājmākslā, taču šoreiz stāsti veidoti no trīsdaļīgiem keramikas darbiem. Izstādē piedalās Latvijas Universitātes tautas lietišķās mākslas studijas Vāpe un Pārdaugavas kultūras apvienības tautas lietišķās mākslas studijas Ceplis dalībnieki. «Gribam parādīt, ka mēs esam saistīti ne tikai ar šo izstādi, bet jau no pirmsākumiem mūs vieno kopīgas saknes,» uzsver izstādes autori.

Atklās Liepājas 400. jubilejai veltītu Liepājas muzeja krājuma izstādi Rosīgā Liepāja, kas ar priekšmetu, dokumentu un fotogrāfiju starpniecību atspoguļo Liepājas ekonomisko uzplaukumu un sasniegumus no 19. gadsimta beigām līdz Otrajam pasaules karam.

Māksliniece darbiem ierosmi guvusi viduslaiku grāmatu ilustrācijās un vēsturiskajos interjeros. Glezno ainavas un klusās dabas eļļas tehnikā. Ikdienā strādā kā interjera dekoratore. Tie ir lielformāta griestu un sienu gleznojumi glazūras tehnikā.

Savā jaunākajā izstādē māksliniece Ieva Raudsepa izstādīs savu video darbu Tokijas lielceļa aina, kuram iedvesmu smēlusies no kinorežisora Andreja Tarkovska 1972. gadā uzņemtās filmas Solaris. Filmas sižeta līnija sākas ar dienu pirms Krisa Kelvina došanās uz kosmosa staciju, kas riņķo ap planētu ar tādu pašu nosaukumu. Vienā no epizodēm, kas uzņemta no braucošas automašīnas, redzam nākotnes pilsētu. Šīs iedomātās metropoles plašo un straujo transporta tīklu Tarkovskis filmēja Tokijas lielceļos 1971. gadā.

Izstādē būs apskatāmi priekšmeti no Ventspils muzeja etnogrāfiskās, sadzīves un arheoloģijas krājuma kolekcijas, kurus restaurējuši muzeja Restaurācijas nodaļas darbinieki.

NOME nav / ir  izstāde – pavisam noteikti tā IR REVOLŪCIJA. Galerijā MuseumLV norisināsies NOME – jaunas sociālās kustības sākums, kas lauž uztveres robežas un liek apšaubīt sistēmu, kurā dzīvojam.

Būs apskatāma Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja (turpmāk – LNRMM) simtgadei veltīta mūzikas instrumentu kolekcijas izstāde Pieskāriens. Kārtota sešās instrumentu veidu grupās (taustiņinstrumenti, stīgu instrumenti, lociņinstrumenti, pūšaminstrumenti, sitaminstrumenti un inovatīvie instrumenti), izstādē pieejama muzeja mūzikas instrumentu kolekcijas izlase 50 instrumentu apjomā, kas aptver laiku no 18. gadsimta sākuma līdz mūsdienām.

1995. gadā reizē ar pirmo izstādi tika dibināta grupa Zemūdeņu karš. Pastāvēšanas laikā apvienība sarīkojusi 18 izstādes, savās rindās iesaistot aizvien jaunus māksliniekus, tostarp grupas kodols joprojām palicis nemainīgs.

Izstāde tapusi Rundāles pils muzejam iesaistoties Eiropas Karalisko rezidenču tīkla projektā Zirgošanās Eiropas galmos (Horsing around European Courts ). Projekts realizēts vairākās Eiropas valdnieku rezidencēs par godu 2024. gada olimpisko spēļu jāšanas sacensībām, kas notika Versaļā.

Izstādē No plaukta eksponēti nozīmīgu mākslinieku, kā Intas Celmiņas, Teodora Uldriķa, Herberta Siliņa u. c. mākslinieku darbi. Ekspozīciju veido dažādi tēmu risinājumi - ainavas, klusās dabas, batālijas, dekoratīvās un figurālās kompozīcijas, darbos redzams profesionāli augstvērtīgs mākslinieciskais līmenis, kompozicionālā uzbūve, formveides dažādi krāsu un tonālie risinājumi.

Pazīstamās gleznotājas personālizstādes vienmēr ir gaidītas un plaši apmeklētas. Dace Lielā (1957) glezno dabu, kas Latvijas sabiedrībai ir dzīves ciklu simbols, kurš vienlaicīgi uzdod jautājumus un sniedz atbildes.

Izstādē Liepājas muzejā būs skatāmi Ilzes Karlsones jaunākie gleznojumi uz plastiskās formās izzāģēta finiera saplākšņa. Katra bilde ir kā plastisks apjoms – lauks, viens veselums, nevis stūrains izgriezums, dabas fragments. Veidojot šos darbus māksliniece domājusi par Kurzemes laukiem, kuri parasti ir nelieli, ieapaļi, pauguraini un mežu ieskauti, atšķirīgi no plašajiem Zemgales tīrumiem.

Izstādē būs aplūkojamas liecības par Jūrmalas vēstures vissenākajiem periodiem – neolīta laika krama rīki un šķilas, keramikas trauku lauskas, akmens cirvji no Priedaines apmetnes un savrupatradumu vietām citur Jūrmalā, dzelzs laikmeta un viduslaiku rotas un ieroči, kā arī monētu depozīti, kas pārstāv vēl jaunākus laikus.