Fotomākslinieces Gunas Oškalnas-Vējiņas jubilejas izstāde atspoguļo mākslinieces pēdējo gadu darbus, kuri tapuši Aleksandra Čaka pilsētas noskaņu iedvesmoti, uztverot garām plūstošos dzīves mirkļus un akcentējot nianses pilsētvidē.

Ekspozīciju veido spilgts glezniecības, grafikas, tēlniecības, objektu un instalāciju mākslas kopums, ko radījuši devītajai Purvīša balvai par izcilāko sniegumu vizuālajā mākslā 2023. un 2024. gadā neatkarīgo ekspertu izvirzītie astoņi mākslinieki un autoru kolektīvi – Indriķis Ģelzis, Romāns Korovins, Ieva Kraule-Kūna, Inga Meldere un Luīze Nežberte, Luīze Rukšāne, Krišs Salmanis, Elza Sīle, Paula Zvane.

Štricka namā, kur pats Kārlis Kristaps fon Štrickis dzīvoja būs apskatāma Kristiānas Dimiteres jauna darbu sērija. Vairākās telpās tumsā mirdz Kristiānas darbi, skulptūras un jauni zīmējumi. Uz griestiem mazs putniņš met lielu ēnu. Cerība jeb vēl viena konstelācija pie debesīm.

2025. gadā Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs (turpmāk – LNRMM)  svin savu simtgadi, izstāde Mērnieku laiki. Nepabeigts scenārijs trešajai ekranizācijai ir daļa no aizsāktā izstāžu cikla, kas atklāj muzeja krājuma daudzveidību un starpdisciplinaritāti, šoreiz pievēršoties kino mākslas un literāru darbu mijiedarbībai un interpretācijām.

Izstāde _Birkerts. Bibliotēkas. Gaisma. Gunāra Birkerta (1925–2025) simtgadei veltītā izstāde ļauj iepazīt izcilā latviešu arhitekta dzīvi un radošo darbību. Starp daudzajām sabiedriskajām ēkām, ko Gunārs Birkerts projektējis, īpašu vietu ieņem bibliotēkas – tām veltīta šī izstāde.

Armanda Andžes izstāde Bailes no ainavas pievēršas Latvijas pilsētvides ikdienas ainavu mainīgajai dabai un to radītajām emocionālajām un sociālajām rezonansēm.

Izstādes uzmanības centrā ir trīs Baltijas valstu mākslinieču – Malles Leisas (Malle Leis, 1940–2017), Maijas Tabakas (1939) un Marijas Terēzes Rožanskaites (Marija Teresė Rožanskaitė, 1933–2007) – darbi, kas tapuši padomju režīma vēlīnajā periodā, 70. un 80. gados. Visas trīs mākslinieces izaicināja sava laika mākslas diskursus, izmantojot netradicionālu pieeju pašreprezentācijai, telpradei un pārdomas par to, kā būt māksliniekiem.

Izstāde Laimes krekliņā ir dziļi personisks un emocionāli piesātināts stāsts par ģimeni, mājām un dzimtas saitēm. Izstādes centrālais tēls – mazs balts lina krekliņš – ir mākslinieces bērnības simbols, ko viņas mamma šuvusi, gaidot viņu piedzimstam. Šis laimes krekliņš kļuvis par galveno iedvesmas avotu lielformāta gleznām, kurās caurvijas koks, ainava, ligzda un krekls.

Baltijas stikla mākslas izstāde izceļ mūsdienīgu stikla kā materiāla pielietojumu, iezīmējot tā klasiskās īpašības laikmetīgā un konceptuāli idejiskajā veidolā. Mākslinieku asprātīgie risinājumi, autortehniku atradumi un stikla patiesās būtības meklējumi transformē to starpdisciplinārā kontekstā. Modernas izpausmes stiklā ataust kā atbilde dialogam ar tradicionāliem paņēmieniem un iepriekš uzkrātajiem pieredzes slāņiem. Izstādē piedalās 24 stikla nozarē aktīvi strādājošie mākslinieki no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas.

Ciklā Paaudze norisināsies Līgas Purmales personālizstāde Pagājušo prieku dārzs, kas veltīta mākslinieces piecdesmit gadus ilgajai radošajai darbībai. Izstāde apkopo Līgas Purmales radošo veikumu pusgadsimta periodā – no agrīnām fotoreālisma kompozīcijām līdz pat šogad tapušiem jaundarbiem.

Būs skatāma ievērojamā franču mākslinieka Bernāra Venē retrospekcija Glezniecība: no racionālā uz virtuālo. 1966–2024, kas piedāvā tuvāk iepazīt viņa daiļradi un zīmīgo ieguldījumu 20. un 21. gadsimta konceptuālās mākslas procesos.

Izstāde Dzīvnieki Rīgā: lietot un lolot? stāsta, kā mainījusies dzīvnieku vieta un loma pilsētā un iedzīvotāju ikdienā, kā veidojušies mūsdienu priekšstati un attieksme pret dzīvniekiem, to izmantošanu un aizsardzību.

Izstāde veltīta rudens un ziemas sezonas apģērbiem un aksesuāriem un aicina iepazīt virsdrēbju vēsturi, kā arī aizdomāties par klimata saikni ar apģērbu, ko valkājam.

Sagaidot Jūrmalas 65. gadadienu, Jūrmalas muzejs izstādē pievērsies izpētei laika posmam no 1944. gada līdz 20. gadsimta 60. gadu sākumam. Tas ir laiks, kas iezīmē Otrā pasaules kara beigas un īsu mirkli pirms un pēc Jūrmalas dibināšanas.

Vija Zariņa: «Vienmēr esmu vēlējusies uzgleznot neizststāstāmo, bet sajūtamo un redzamo. Ar eļļas krāsām un uz audekla. Savā glezniecībā īpašu nozīmi piešķiru ainavai. Nevis no dabas nogleznotai, bet dabas inspirētai. Es tās saucu par savu sajūtu ainavām. [..]