Par to, kā un kāpēc varēja rasties "krievu drona krīze", kas izvērtusies šaubās par mūsu pretgaisa aizsardzības spējām un nedēļu ilgās komunikācijas kļūdās no Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un Aizsardzības ministrijas (AM) puses, bijušo AM valsts sekretāru Jāni Garisonu iztaujā Agnese Margēviča.
Pašam negaidītu pavērsienu šovasar savā karjerā piedzīvoja viens no pēdējo divdesmit gadu spilgtākajiem Latvijas sportistiem Aleksandrs Samoilovs (39), kurš pludmales volejbola sporta tērpu nomainījis pret glītu uzvalku un sācis darbu Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta vadītāja amatā. Savā sporta veidā panākumu un atraktivitātes dēļ par Karali Lauvu iedēvētais Samoilovs neslēpj, ka pirmajos mēnešos viņam vēl daudz jāapgūst ne tikai dokumentācijā un amata pienākumos, bet arī jaunajā vidē, kurā savstarpējās cīņas un mērķi krasi atšķiras no sporta laukumos ierastās atmosfēras. Tiesa gan, viņš tajā ienācis ar ambīcijām un apziņu, ka ar savu darba ētiku un sportisko disciplīnu var palīdzēt nozarei nostāties uz stabilākiem pamatiem. Vēl šī gada maijā Aleksandrs tiecās uz olimpiskajām spēlēm, kur cerēja startēt plecu pie pleca ar savu jaunāko brāli Mihailu, bet nieka pāris mēnešu vēlāk Sporta Avīze tiekas ar viņu jau pavisam citā statusā.
Par Latvijas Basketbola savienības (LBS) veidoto Ekselences programmu, tās ieguvumiem un nepieciešamību jaunatnes basketbola attīstībā Armands Sametis sarunājas ar organizācijas ģenerālsekretāru Kasparu Ciprusu
Līdzšinējā profesionālajā karjerā Andrejs Cigaņiks (27) vēl nekad nav vienā klubā pavadījis vairāk par diviem gadiem. Šķita, ka par pirmo tādu mājvietu kļūs Lodzas Widzew, kur kreisās malas aizsargs bija iejuties teju perfekti – atbilstošs sportiskais līmenis, trenera uzticība, fanu mīlestība, apgūta poļu valoda. Absolūta komforta sajūta. Tomēr šovasar, saņēmis piedāvājumu no Šveices, Andrejs nedomāja ne mirkli – ja rodas iespēja veikt kaut nelielu pakāpienu pa karjeras kāpnēm, viņš to noteikti izmantos.
XXXIII olimpiādes spēles Francijas galvaspilsētā nelika vilties. Ar līdzjutēju pūļiem tribīnēs tās bija kā malks svaiga gaisa sportistiem pēc smacējošās pandēmijas žņaugiem iepriekšējā olimpiskajā ciklā, un atlēti nepalika parādā, priecējot ar izciliem sasniegumiem, emociju karuseļiem, arī diskusijām un strīdiem par notikumiem sporta laukumos un to tuvumā. "Paldies, ka ļāvāt mums noticēt labākai pasaulei," trāpīgi noslēguma runā pirms olimpiskās uguns nodzēšanas Parīzē norādīja Starptautiskās Olimpiskās komitejas prezidents Tomass Bahs. Sēnas krastos olimpiskās spēles notika jau trešo reizi, un nav šaubu, ka tās tur vēl atgriezīsies. Ieskatīsimies spilgtākajos notikumos šajā olimpiskajā vasarā.
*Uz redzēšanos, Parīze! (franču val.)
Kaut arī sasniegumu ziņā Parīzes olimpiskās spēles Latvijai bija vienas no neveiksmīgākajām vēsturē, tajās tāpat netrūka iedvesmojošu stāstu un līdzjutēji vairāk nekā divas nedēļas juta līdzi ikvienam mūsu atlētam. "Citi nedara neko, staigā dzerdami un vēl kritizē. Man viņi ir varoņi, un es neesmu vienīgā, kura tā domā," kāda klausītāja teica Latvijas Radio raidījumā Brīvais mikrofons. Tikmēr paši sportisti uzsver, ka olimpiskajām spēlēm ir jābūt mērķim, uz ko tiekties ne tikai viņu pašu slavas vārdā, bet arī lai, gūstot panākumus, visa pasaule varētu ieraudzīt Latviju.