Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā -1 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 21. novembris
Andis, Zeltīte
  • 8. novembris, 2018, 18:40

Melu tvertne: Donbass un Krievija

Krievijas medijs ria.ru ziņo, ka EDSO amatpersona noraidījusi Krievijas karaspēka klātbūtni Ukrainā. Tiesa gan, kā norāda pati amatpersona un citu ārvalstu organizāciju savāktie pierādījumi, Luhanskas un Donbasa apgabalos militāru atbalstu sniedz tieši Krievijas pārstāvji. Savukārt portāls Ukraina.ru ziņas virsrakstā izmanto klaji maldinošu informāciju, kura tālāk ziņas tekstā nekur neparādās.

Rada kritizē EDSO ziņojumu par Krievijas karaspēka neesamību Donbasā (ria.ru)

Ukrainas Radas spīkera vietniece Irina Gerašenko nosaukusi EDSO misijas vadītāja Aleksandra Haga ziņojumu, kurā norādīts, ka organizācija nav novērojusi Donbasā Krievijas klātbūtni, par "neveiksmīgu un kaitniecīgu".

Raksts sākotnēji publicēts krievu valodā, lasiet to šeit: В Раде раскритиковали заявление Хуга об отсутствии российских ВС в Донбассе

Iepriekš Hags intervijā ārpolitikas žurnālam Foreing Policy norādīja, ka EDSO nav redzējuši tiešus pierādījumus Krievijas klātbūtne austrumu Ukrainā. Žurnāls vēlāk izdzēsa šo paziņojumu. Paziņojumā teikts, ka "tas [izdzēstais apgalvojums] neatspoguļoja viedokli, kuru viņš vēlējies sniegt". Hags arī teicis, ka misijas dalībnieki redzēja cilvēkus jakās ar Krievijas Federācijas identifikācijas zīmēm Ukrainas austrumos, piebilstot, ka "šādas jakas var iegādāties visur." 

To pašu intervijā Ukraine Crisis Media Center arī atzina pats Hags, skaidrojot, ka šis apgalvojums bija neprecīzs. "Kā jūs jau zināt, mēs paši neizdarām secinājumus par faktiem, kurus konstatējam. Un fakti runā paši par sevi," viņš norādījis Ukrainas informācijas centram. 

"Es nožēloju, ka EDSO Īpašās novērošanas misija vadītājs (Hags. - Redaktora piezīme) to noslēdz ar šo acīmredzami kaitniecīgo un neveiksmīgo paziņojumu noslēdz. Ceru, ka tā ir tikai slikti formulēta frāze, nevis pozīcija," Facebook rakstīja Gerašenko.

{{banner}}

Patiesībā, kā norāda propagandas atmaskošanas vietne euvsdisinfo.eu, Hags sarunā ar Foreign Policy netieši apstiprina Krievijas bruņoto spēku vai vismaz militārās tehnikas klātbūtni Ukrainā. "Mēs esam redzējuši konvojus, kuri pamet un iebrauc Ukrainā nakts vidū pa zemes ceļiem, tādās vietās, kur nav oficiālu robežšķērsošanas vietu. Vienā pierobežas zonā, mēs to esam arī dokumentējuši publicētos video materiālos, mēs novērojām specifiskus, nu jau plaši aprakstītos, ieročus un elektroniskās karadarbības aprīkojumu. Mēs esam runājuši ar Ukrainas saņemtajiem gūstekņiem, kuri atzīst, ka ir Krievijas bruņoto spēku pārstāvji, kuri rotācijas kārtībā atsūtīti karot uz Ukrainu. Mēs esam redzējuši vīrus ar Krievijas federācijas simboliku, bet tādas jakas var nopirkt visur. Mēs esam arī redzējuši Vācijas, Spānijas, un citu valstu simboliku, bet arī Krievijas." 

Redzams, ka medijs izvēlējies izmantot tikai pēdējo daļu no Haga atbildes intervijā. 

Priekšsēdētāja vietniece apgalvo, ka EDSO misija katru nedēļu Donbasā konstatē Krievijas militāro aprīkojumu, kuru "jūs nevarat nopirkt tirgū". Tomēr viņa nesniedza nekādus pierādījumus tam, ka EDSO pārstāvji tiešām konstatē šādus faktus.

Krievijas Aizsardzības ministrija ir vairākkārt ziņojusi, ka tā nesniedz militāro aprīkojumu, munīciju un nekādu citu palīdzību. Kijevas paziņojumi par šo jautājumu ir "absolūts absurds", kas "neiztur nekādu kritiku".

Lai gan Krievija oficiāli jau kopš 2014. gada notikumiem Ukrainā noliedz savu iesaistīt un atbalstu pro-kremliskajiem separāstistiem, gadu gaidā dažādu Rietumu valstu valdības un organizācijas ir publicējušas pierādījumus pretējam.  Savukārt jau 2015. gadā Amnesty International kritizēja Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīkojums, kas noslēpuma statusu piemēroja datiem par militārpersonu zaudējumiem specoperācijās miera laikā. Tas liekot domāt par Krievijas klātbūtni Ukrainā un ir uzbrukums vārda brīvībai, paziņojusi cilvēktiesību aizstāvju organizāciju Amnesty International citēja aģentūra LETA. .

"Šis rīkojums ir ne tikai kliedzošs uzbrukums izpausmes brīvībai, tam ir arī ļauni mājieni, kas aktivizē spekulācijas par to, ka prezidentam Putinam ir ko slēpt, konkrēti, Krievijas armijas zaudējumus Ukrainā," sacīja "Amnesty International" direktors Eiropā un Vidusāzijā Džons Dalhūzens.

 

--

Propagandas izgāšanās. 63% ukraiņu uzskata Donbasas konfliktu par pilsoņu karu (ukraina.ru)

 

Kā atklājuši Eiropas eksperti, lielākā daļa ukraiņu netic varas vēstījumam par "Krievijas agresiju" valsts dienvidaustrumos.

Raksts sākotnēji publicēts krievu valodā, lasiet to šeit: Провал пропаганды. 63% украинцев считают конфликт в Донбассе гражданской войной

Saskaņā ar analīzi no Frīdriha Eberta fonda un EDSO sadarbības - 63% ukraiņi uzskata, ka risinājums konfliktam Donbasā jābalsta uz konflikta dalībnieku samierināšanu. 

Virsrakstā ir sagrozīta informācija. Pētnieks, kā norāda propagandas atmaskošanas vietne euvsdisinfo.eu, minēja, ka 63% grib redzēt reģionālu risinājumu problēmai. Šim apgalvojumam ar virsrakstā pausto nav nekādas loģiskas saistības. 

"Mēs šo problēmu esam izpētījuši divos posmos - pirmkārt, tradicionālajās socioloģiskajās aptaujās kopā ar šo valstu institūcijām. Mēs pabeidzām aptauju pirms pāris nedēļām. Rezultātus mēs papildinām ar katras valsts ekspertu fokusa grupām. Mēs jau bija Kijevā, Rīgā un Belgradā. Nākamajā nedēļā mēs dodamies uz Parīzi un tā tālāk. Tur mēs apspriestu apsekojuma rezultātus, un atrast atšķirību starp ekspertu viedokļiem un sabiedrību," sacīja analītiķis Saimons Veiss, atbildot uz Radio Brīvība (Radio Liberty) jautājumu desmitajā nacionālo ekspertu forumā Odesā.

Eksperts uzsvēra, ka pētījuma galīgie rezultāti tiks prezentēti 2019. gada februārī Minhenes drošības konferencē. Vēlāk, komentējot konfliktu Donbasā, Veiss arī pauda viedokli, ka šodien sabiedrība ir pieradusi pie konflikta, un politiķus tas apmierina - tie var mobilizēt iedzīvotājus, runājot par "de-okupāciju", tā vietā, lai apspriestu smagas tēmas, piemēram, cilvēku reintegrāciju.

"Cilvēki no Ļvovas līdz Mariupolei patiešām pieraduši pie konfliktu, bet viņi reaģē uz to citādi. Ukraiņiem konflikts austrumos ir apnicis, viņi nevēlas domāt par risinājumiem. Tāpēc politiķiem ir viegli mobilizēt ar spēcīgiem saukļiem. Un tajā pašā laikā nav konstruktīvas vides, kur to var apspriest, "teica Veiss.

Analītiķis uzskata, ka tagad ir jārunā par vēlamajām reintegrācijas veidiem- vai nu ar miera uzturētāju starpniecību, vai arī pakāpeniski militārajiem spēkiem atkāpjoties. 

Eiropas novērotāji ir nobažījušies par to, ka amnestija, kas ietverta likumā par reintegrāciju, varētu izraisīt etnisko tīrīšanu vai represijas pret republiku iedzīvotājiem.

 


Redakcijas komentārs

Raivis Vilūns, portāla Diena.lv žurnālists

Minētie mediji, vēloties nodot konkrētu vēstījumu par Krievijas militāro spēku neesamību Ukrainā, ignorējot faktus un cilvēku pausto, sagroza informāciju, lai tā kalpotu viņu mērķim. Proti, ja ria.ru publicētā ziņa bija balstīta uz reāliem izteikumiem, sagrozot tikai kontekstu, tad ukraina.ru virsraksts sniedz klaji nepatiesu informāciju, kura tālākajā ziņas tekstā nekur neapstiprinās.

Jānorāda, Starptautiskās krimināltiesas prokurora birojs ir paziņojis, ka "pieejamā informācija liecina, ka situācija Krimā un Sevastopoles teritorijā ir starptautisks bruņots konflikts starp Ukrainu un Krievijas Federāciju. Šis starptautiskais bruņotais konflikts sākās vēlākais 26. februārī, kad Krievijas Federācija izvietoja savus bruņoto spēku dalībniekus, lai bez Ukrainas valdības piekrišanas iegūtu kontroli pār Ukrainas teritorijas daļām.


Ziņo par meliem

Informē mūs par ziņām, kuras tev šķiet nepatiesas - mēs noskaidrosim, kā ir patiesībā!

Jaunākie meli