Melu tvertne: Nevakcinēties blakņu dēļ

Medicīnas pētnieki uztraukti par cilvēka papilomas vīrusa vakcīnas kaitīguma slēpšanu (jauns.lv)

Pētnieki, kas darbojušies vakcīnu ražotāju uzdevumā, slēpuši, nolieguši vai vērtējuši kā nebūtiskus nāves gadījumus, paliekošu kaitējumu veselībai un dzīvībai bīstamus simptomus. Tāpat izspēlēts negodīgs gājiens, ierakstot, ka alumīnijam, kas ir neirotoksīns, ir tikai placebo efekts, lai tādējādi samazinātu patieso sūdzību skaitu par vakcīnas blaknēm.

Rakstā minēto pētījumu komentē ginekoloģe Kristīne Pčolkina:

Šajā pētījumā ir minēts, ka kontroles grupa saņēmusi vakcīnu, kuras sastāvā bijis ne tikai sāls šķīdums, bet arī alumīnijs, kas niecīgā daudzumā atrodams vairumā vakcīnu. Meksikas Valsts kardioloģijas institūta pētnieki minējuši, ka esot negodīgi kontroles grupā iekļaut šķīdumu ar alumīnija sastāvu, bet, manuprāt, tieši otrādi.

Viss ir godīgi - pētījumā pacienti tika sadalīti divās grupās. Viena grupa saņēma pilnu vakcīnu, otra grupa - tieši to pašu šķīdumu, bet bez imunitāti veicinošiem cilvēka papilomas vīrusa proteīniem jeb olbaltumvielām. Mērķis bija noskaidrot blaknes pēc vakcinācijas. Ja mēs gribam zināt vakcīnas patieso ietekmi, tad tikai godīgi ir, ka kontroles grupas saņem identiska satura materiālu, bet bez mākslīgi veidota vīrusa proteīna daļiņām.

Runājot par alumīniju, tad tā daudzums visās trijās vakcīnas devās ir daudzkārt mazāks nekā ikdienā uzņemtā alumīnija daudzums ar uzturu un sadzīves lietām. Tādējādi alumīnija ietekme uz organismu vakcinācijas gadījumā ir nebūtiska.

{{banner}}

Kad pētnieki salīdzināja vakcīnu ar alumīnija placebo, atklājās, ka pēc vakcinācijas miris daudz vairāk jaunu meiteņu: placebo grupā mira trīs meitenes, bet no tām, kas bija saņēmušas vakcīnu pret diviem CVP celmiem no 2881 meitenēm mira četrpadsmit. Vēl 3 % meiteņu, kas saņēma vakcīnu pret deviņiem CPV celmiem, parādījās nopietnas nevēlamas blaknes – kopā tādas bija 212 no 7071 meitenes.

Pētnieki no Meksikas Valsts kardioloģijas institūta vēlreiz pārskatīja 28 pētījumus, kuros bija apskatīta triju kopš pagājušā gada janvāra pārdošanā pieejamu CPV vakcīnu ietekme.

Tikai divos no 16 randomizētajiem pētījumiem, kuros aktīvā viela tika salīdzināta ar placebo, bija izmantots inerts sāls šķīdums, pārējos pētījumos placebo līdzeklim bija pievienots alumīnijs, tādējādi palielinot iespēju, ka uz to parādīsies reakcija.

Šī zinātnieku rīcība atklāta neatkarīgās zāļu drošuma pārbaudēs. Spāņu zinātnieki konstatēja, ka salīdzinājumā ar citām vakcīnām CPV vakcīnai ir desmit reizes lielāks blakņu skaits, savukārt kanādiešu zinātnieki atklāja, ka desmitajai daļai cilvēku, kas saņēmuši CPV vakcīnu, 42 dienu laikā pēc vakcinācijas bijusi nepieciešama neatliekamā palīdzība stacionārā.

CPV vakcīna tiek injicēta jaunām sievietēm, lai aizsargātu pret dzemdes kakla vēzi

--

Vakcinēšana pret papilomas vīrusu. Vai ļausi savai meitai spēlēt krievu ruleti? (jauns.lv)

Ja jūs vēlētos saņemt konkrētu atbildi uz jautājumu, kā veic aprēķinus, kad apgalvo, ka, vakcinējot 12–13 gadu vecas meitenes ar vakcīnu pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV), var izglābt simtiem sieviešu, vai kāpēc netiek runāts par to, ka pēc CPV vakcīnas ir piecas reizes vairāk blakņu nekā pēc masalu/cūciņu/masaliņu (MMR) vakcīnas, kas nevēlamo blakusparādību biežuma ziņā ir nākamā aiz CPV, jums, visdrīzāk, vajadzētu samierināties ar lielāku vai mazāku izvairīšanos no konkrētības. Tomēr par vienu esmu pilnībā pārliecināts – to meiteņu ģimenes, kuras pēc šīs vakcīnas piedzīvojušas smagas sekas, neļaus tam tā turpināties.

Ginekoloģe Kristīne Pčolina uzsver, ka katra paciente tiek brīdināta par iespējamām vakcīnas blakusparādībām. Visas blakusparādības tiek iedalītas vairākās grupās: ļoti bieži sastopama (desmitajai daļai vakcīnas saņēmēju) paaugstināta ķermeņa temperatūra, sāpes, pietūkums un apsārtums injekcijas vietā. Bieži (līdz 1/100, bet ne biežāk kā vienai no 10 pacientēm) - asiņošana un nieze injekcijas vietā. Reti (līdz 1/10 000, bet ne vairāk kā 1 no 1000 pacientēm) pēc vakcīnas sastopama nātrene jeb ādas alerģiska izpausme. Ļoti reti ( vienai no 10 000 CPV vakcīnas saņēmēju) iespējama bronhospazma jeb elpceļu sašaurināšanās.

Ieliekot dzemdes kakla vēzi plašākā perspektīvā, jāsecina, ka risks saslimt ar šo vēzi ir reizes desmit mazāks salīdzinājumā ar risku iegūt krūts vēzi, turklāt divās trešdaļās gadījumu to var veiksmīgi ārstēt ar staru terapiju un ķīmijterapiju.

Šāda veida secinājums nekādā veidā nevar būt attaisnojums, lai nevakcinētos. Dzemdes kakla vēzis ir otrais biežāk sastopamais vēža veids sievietēm līdz 45 gadu vecumam. Dzemdes kakla vēzi 99% izraisa cilvēka papilomas vīruss. Ar vīrusu iespējams inficēties dzimumkontakta ceļā (vagināla, anāla, orāla). Diemžēl prezervatīvs 100% nepasargā no cilvēka papilomas vīrusa, tāpēc šī alternatīva nav izeja. Vakcinējoties ir iespēja aizsargāties pret piecu dažādu lokalizāciju (dzemdes kakls, maksts, ārējie dzimumorgāni, anālais kanāls, mutes un rīkles dobums) vēžiem, kuru galvenais ierosinātājs ir cilvēka papilomas vīruss. Krūts vēža gadījumā visbiežāk nav zināms ierosinātājs un pašlaik nav zināms, kā efektīvi sevi no tā pasargāt. 

Rakstā arī minēts, ka dzemdes kakla vēzi var veiksmīgi izārstēt ar staru un ķīmijterapiju. Par to gribētu minēt - ja jāpielieto šādas ārstēšanas metodes, tad vēzis jau ir izplatīts jeb ielaists, kas visbiežāk nav viegli un veiksmīgi ārstējams. Rodas jautājums, vai mēs saviem pēcnācējiem novēlam piedzīvot staru un/vai ķīmijterapiju pret vēzi, kuru var novērst ar vakcīnu? - vaicā ginekoloģe Kristīne Pčolkina.

Svarīgi apzināties (gan vecākiem, gan bērniem) ne tikai potenciālos riskus, bet arī alternatīvu vakcinācijai. Tāda ir, pat divas – 14-16 gadu vecām meitenēm alternatīva ir drošs sekss vai atturēšanās no seksa, jo tieši CPV onkogēnā celma izplatīšanās pusaudžu vidū izraisa dzemdes kakla vēzi vēlākajos dzīves gados.

Jā, bet var piekrist tikai daļēji. Ļoti zems, bet tomēr ir risks nodot papilomas vīrusu no mātes bērnam. Labākā prevencija ir vakcinācija, skaidro speciāliste.

Iespējams, jūsos radīsies neizpratne, redzot kontrastu starp oficiālajiem viedokļiem, kas pauž, ka vakcīna ir tikpat droša kā glāze ūdens, un interneta komentāriem, kuros cilvēki dalās pārdomās par nopietniem riskiem, ko tā radījusi.

Mūsdienās plašsaziņas līdzekļos ir daudz melīgas, nepatiesas, uz pierādījumiem nebalstītas informācijas, tāpēc iesaku visiem stingri izvērtēt informāciju, kas skar jūsu un bērnu veselību, uzsver ginekoloģe Kristīne Pčolkina.

Visas trīs cilvēka papiloma vīrusa vakcīnas, kas pašlaik pieejamas Latvijas un pasaules tirgū, ir ļoti ilgstoši un pamatīgi pētītas. Tā ir iespēja izskaust dzemdes kakla un pārējo minēto lokalizāciju vēžus līdzīgi kā citas vakcīnu kontrolējamas saslimšanas, kuru dēļ gadsimtu laikā miruši miljoniem cilvēku, viņa norāda.

Uz daudziem visspēcīgāk iedarbojas teorija par kolektīvo imunitāti – būtu jāvakcinē pēc iespējas lielāks skaits iedzīvotāju, lai samazinātu atsevišķu nevakcinēto indivīdu radīto risku, kuri izplata patogēnus. (Interesanti, ja reiz vakcīnas novērš patogēnu spēju izraisīt slimību, kādēļ gan vakcinētajiem būtu jāuztraucas par pārējo “kolektīvu”?)

Šī ir klasiskas vakcīnas pretinieku argumentācija, kuru jau gadiem atkārto ASV vakcinēšanās pretinieki. Pēdējā laikā zinātniski nepamatoti iebildumi pret vakcīnām izplatījušies arī Eiropā. Portāls Diena.lv jau vēstīja par ES pētījumu, kurā secināts, ka Latvijas iedzīvotāji vieni no skeptiskākajiem par vakcīnu drošību. Tā ir ļoti bīstama tendence, jo vakcīnu skepticisms ļauj "apritē" atgriezties šķietami jau teju izzudušām slimībām. 

Savukārt minētais arguments - 'ja jau vakcīnas ir tik labas, kāpēc jūs baidāties?" ir nepatiess, jo arī vakcīnas negarantē 100% imunitāti. ASV Slimību kontroles dienests skaidro, ka vakcinētie var saslimt taču parasti, ja slimība uzliesmo, tas ir mazāk kā daži procenti. Šajā gadījumā, ja 100% sabiedrības ir vakcinēti, iespēja, ka arī tiem, kuru ķermenis nav ieguvis imunitāti no vakcīnas saslims, ir ļoti mazs, jo pastāv maza iespēja, ka viņi vispār saskarsies ar šo slimību. 

Kontaktējoties ar ģimenēm un bērniem, kas ir piedzīvojuši smagus pēcvakcinācijas simptomus, kas atbilst POTS diagnozei, varu ar pilnu pārliecību teikt, ka ierēdņu izplatītā informācija neatbilst faktiem. Turklāt – visā pasaulē.

Svarīgi apzināties (gan vecākiem, gan bērniem) ne tikai potenciālos riskus, bet arī alternatīvu vakcinācijai. Tāda ir, pat divas – 14–16 gadu vecām meitenēm alternatīva ir drošs sekss vai atturēšanās no seksa, jo tieši CPV onkogēnā celma izplatīšanās pusaudžu vidū izraisa dzemdes kakla vēzi vēlākajos dzīves gados.

Lūdzu, noskatieties You Tube ārkārtīgi informatīvo 38 minūtes garo dāņu dokumentālo filmu De vaccinerede piger (“Vakcinētās meitenes”, filmai ir subtitri angļu valodā). Varat ieskatīties arī, piemēram, Lielbritānijas CPV vakcīnas blakņu skarto meitu asociācijas mājaslapā (Association for HPV Vaccine Injured Daugters) vai Sane-Vax, kas darbojas ASV. Iespējams, jūs izdarīsiet informētāku izvēli.