Laika ziņas
Šodien
Sniegs
Rīgā -2 °C
Sniegs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds
  • Avots: Vesti.lv, Press.lv
  • 4. decembris, 2018, 10:25

Melu tvertne: Atņems grāmatas, bet iedos ieročus

Ziņu portāli Vesti.lv un Press.lv pārpublicējuši kādas Facebook lietotājas ierakstu, kura sociālā tīkla grupā Krievu izglītība Latvijā apgalvo, ka vienā no Rīgas skolām, neminot tās nosaukumu, pedagogiem rudens brīvlaikā pasniegti dažādi kursi, tai skaitā šaušanas apmācība. Neviens no portāliem nav mēģinājis pārbaudīt šo informāciju un noskaidrot, cik patiesi ir sievietes apgalvojumi, bet vienkārši vārds vārdā pārkopējuši Facebook ierakstu. Portālam Diena.lv Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Valsts izglītības satura centrs (VISC) uzsvēra, ka nav iepirkuši vai īstenojuši kursus, kuros būtu paredzēta šaušanas apmācība. Arī Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentā (RD IKSD) norāda, ka tā padotības iestāde - Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskais centrs (RIIMC) - šādus kursus nav piedāvājis.

Kāpēc skolotājam jāmāk šaut? Pedagogi pārsteigti par obligāto kvalifikācijas paaugstināšanas kursu klāstu.

(Press.lv)

"Labdien, vēlos izstāstīt par saviem novērojumiem. Pat to, ko mūsu valdība prasa no skolotājiem. Šī gada rudens brīvlaikā kādas Rīgas skolas skolotājiem katru dienu bija dažādi kursi. Par kursiem pirmās palīdzības sniegšanā jautājumu nav, bet ir jautājums, kāpēc skolotājiem pasniegt kursus par tēmu: "Skola 2030"? Kādēļ skolotājiem pasniegt kursus par nākotnes skolām, ja skolotāji līdz tam vienkārši nenodzīvos?

Nākamais jautājums, kāpēc skolotājiem pasniedz šaušanas apmācību? No kā viņiem būtu jāaizstāv sevi? No skolēniem? Vai no skolēnu vecākiem? Kāpēc skolotājs ir jāmāca šaut? Tas arī man nav skaidrs.

VISC informē, ka centram nav informācijas par šādas apmācības norisi. "Izglītības un zinātnes ministrija un centrs, kā tiešās pārvaldes iestāde, nav iepirkuši vai īstenojuši kursus, kuros būtu paredzēta šaušanas apmācība," portālam Diena.lv norāda VISC un vērš uzmanību, ka rakstā nav atrodama informācija, ka šādi kursi ir notikuši, tikai tiek uzdoti jautājumi par šādu kursu mērķi.

Arī IZM rīcībā nav nekādu ziņu, ka kādā skolā pedagogiem būtu rīkota šaušanas apmācība. Tāpat IZM sacīja, ka neviens nav sūdzējies arī Izglītības kvalitātes valsts dienestā, jo parasti, ja ir kādi pārkāpumi, tad tas ir viens no ceļiem, kā to pārbaudīt. 

{{banner}}

RD IKSD atzīst, ka departamentam nav informācijas par šaušanas apmācību un mēģinās apzināt vairākas skolas, lai noskaidrotu, vai kādā no tām ir bijuši organizēti šādi kursi. "Ja aprakstītā situācija būs bijusi kādā no apzinātajām skolām, tad departaments prasīs skolai detalizētāku situācijas skaidrojumu, proti, kāds mērķis bijis šādu kursu organizēšanai, kurš šos kursus īstenojis un kāda ir šo kursu lietderība. Vienlaikus departaments uzskata, ka šāda veida kursi nav uzskatāmi par profesionālās pilnveides kursiem," portālam Diena.lv skaidro RD IKSD un piebilst, ka šādus kursus nav piedāvājis.

Raksts oriģināli publicēts krievu valodā, ar raksta versiju krievu valodā var iepazīties šeit: Курсы повышения квалификации: зачем учителю уметь стрелять?; "Зачем учителю уметь стрелять?" Педагоги удивлены обязательным к прохождению набором курсов повышения квалификации

Tāpat man ir informācija, ka šajā skolā ir tikai viens skolotājs, kuram nav 50 gadu, pārējie skolotāji ir vecāki par 59 gadiem, bet šīs skolas direktoram jau ir 73 gadi. Man ir jautājums, kādam veselības stāvoklim ir jābūt skolotājam, kas spiests strādāt līdz 65 gadu vecumam? Ministrijas prasības skolotājiem rada nervu spriedzi, bet ir cita puse – skolotājs un viņa vecāki. Ir skolēni, kas spēj būt rupji un "pasūtīt" skolotāju, bet pēc jaunā likuma skolotājam ir jāsmaida un jāpaglauda galva tādam nekauņam. Tas ir taisnīgi? Es uzskatu, ka nav.

"Rakstā sniegtā informācija ir nekonkrēta, maldinoša (par "jauno likumu"), balstīta uz personiskiem vērojumiem un nezināmā veidā iegūto un atstāstītu informāciju par skolotāju vecumu, darba vietām un darba stilu, kas liek apšaubīt sniegtās informācijas patiesumu, tai skaitā par šaušanas kursu norisi," norāda VISC.

Aizstāvot krievu skolas, nevajag aizmirst, ka mums diemžēl nav jauni skolotāji, un šo problēmu arī vajag risināt. Vēlos izstāstīt par vēl vienu novērojumu, skolā, par kuru stāstu, ir ķīmijas skolotājs. Viņa ir latviete, māca latviešu skolā, bet šajā skolā māca, lai piepelnītos. Stundu viņa vada vienkārši: pasaka skolēniem, kas jānoraksta, bet pati visu stundu sēž internetā, bērni noraksta prasīto, parāda to skolotājai un dabū 10, viss lieliski. Praktiski viņi neko nedara, ķīmiskās formulas arī viņi nemācās. Šādu skolotāju dēļ skolēni nevarēs iestāties medicīnas universitātē.

Diemžēl man ir informācija tikai par vienu skolu, bet tas netraucē pārbaudīt sīkāk arī citas skolas. Un, ja ir iespēja, ziņot Eiropas Parlamentam. Tas ir viss, ko zinu un varu izstāstīt".

--

Diskusija par literatūras stundu skaitu

Novembra sākumā plašu rezonansi sabiedrībā raisīja ziņa, ka jaunajā pamatizglītības standartā paredzēts samazināt literatūras stundu skaitu pamatskolās. Gan Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācija, gan Latvijas Rakstnieku savienība aicināja politiķus neatbalstīt literatūras stundu skaita samazināšanu.

Šobrīd 7.-9.klases skolēniem nedēļā ir divas literatūras stundas. Tika minēts, ka jaunie standarti paredzēja, ka šajā posmā skolēniem būs par vienu literatūras stundu mazāk, bet papildus tiks ieviests jauns priekšmets - "Drāma".

Līdzšinējais izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (JV) intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja: "Es vienkārši esmu nikns, ka šādas viltus ziņas tiek izplatītas sociālajos tīklos par literatūras stundām, jo gluži pretēji jaunais saturs paredz par vienu stundu palielināt nevis samazināt stundu skaitu latviešu valodas un kultūras blokam." 

Neizpratni par Šadurska sacīto pauda Latvijas Avīzes žurnāliste Ilze Kuzmina: "Tātad visus tos, kuri uztraucas par literatūras vietu jaunajā mācību saturā, pirmkārt, jau skolotājus un rakstniekus un, otrkārt, žurnālistus, kuri raksta par šo tēmu, ministrs noliek blakus iepriekš minētajiem "fake news" autoriem?". 

Valsts izglītības satura centra (VISC) direktors Guntars Catlaks aģentūrai LETA atzina, ka absolūti nepiekrīt publiskajā telpā izskanējušajiem viedokļiem par dramatisku literatūras skaita samazināšanu vai literatūras izslēgšanu no mācību programmas. "Literatūras stundu skaita samazināšana absolūti nenozīmē to, ka skolēni lasīs mazāk. Pat ja pusi no visām pieejamajām mācību stundām atvēlētu tikai literatūrai, tāpat nevarētu izlasīt visus ieteicamo autoru darbus. Stundas nav domātas reālai lasīšanai - jālasa patstāvīgi. Mācību stundas ir domātas tam, lai izlasīto apspriestu un kaut ko darītu ar lasīšanā gūtajām atziņām. Nedomāju, ka vienas stundas samazinājums 7.-9.klases posmā kaut ko būtiski ietekmēs," pauda Catlaks.

Tomēr pēc Rakstnieku savienības un Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas iebildumiem rasta iespēja literatūras mācību stundu skaitu attiecīgajā klašu grupā saglabāt līdzšinējā apmērā, pagājušajā nedēļā vēstīja laikraksts Diena.


Redakcijas komentārs

Anita Mihaeļjana, Diena.lv žurnāliste

Facebook lietotāja neatsaucās portāla Diena.lv lūgumam nosaukt skolu, par kuru viņa plaši izteikusies sociālā tīkla ierakstā. Nezinot skolas nosaukumu, kurā, iespējams, notikusi šaušanas apmācība, grūti pārbaudīt viena cilvēka sacīto. Katrā ziņā IZM, VISC un RD IKSD sliecas domāt, ka sieviete izplatījusi nepatiesu informāciju.

Gan Vesti.lv, gan Press.lv publicējuši nepārbaudītus viena cilvēka apgalvojumus, turklāt portāls Press.lv virsrakstā minējis, ka pedagogi ir pārsteigti par kvalifikācijas paaugstināšanas kursu klāstu, lai gan nekur sociālā tīkla ierakstā nav minēts, ka sieviete, kas apraksta kursu norisi, būtu skolotāja. Portālos publicētais būtībā neatbilst nekādiem ziņas kritērijiem. Abu portālu ziņu redaktori nav izpētījuši situāciju, ievākuši faktus, vaicājuši ierakstā minēto iestāžu komentārus.


Ziņo par meliem

Informē mūs par ziņām, kuras tev šķiet nepatiesas - mēs noskaidrosim, kā ir patiesībā!

Jaunākie meli