Par to liecina pētījuma “Darba apstākļi un riski Latvijā, 2017-2018” rezultāti. Pētījums tika veikts ar Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda un Latvijas valsts finansiālu atbalstu darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 7.3.1. specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos” projekta „Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” (projekta identifikācijas Nr. 7.3.1.0/16/I/001) ietvaros pēc Valsts darba inspekcijas pasūtījuma.
Svarīgas ir laicīgas un kvalitatīvas obligātās veselības pārbaudes
Viens no faktoriem, kas lielā mērā ietekmē gan nodarbināto veselības stāvokli, gan ar to cieši saistīto darba drošības līmeni uzņēmumā, ir savlaicīga un pastāvīga darbinieku veselības stāvokļa pārbaude. Sevišķi tas attiecas uz darba apstākļu tiešo un netiešo ietekmi arodslimību izraisīšanā. Tādēļ viens no svarīgākajiem instrumentiem nodarbināto veselības uzraudzībā ir obligātās veselības pārbaudes (OVP). Vienlaikus darba devējiem svarīgi apzināties, ka arī darba vides negatīva ietekme uz darbinieka veselību rada gan arodslimību, gan iespējamo nelaimes gadījumu risku.
Arodslimību izmeklēšanas un reģistrēšanas kārtību nosaka Ministru kabineta (MK) 06.11.2006. noteikumi Nr. 908 “Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība”, atbilstoši kuriem atzinumu par arodslimību šobrīd Latvijā var izsniegt tikai Ārstu konsultatīvā komisija arodslimībās, kas pieejama Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā Rīgā. Pētījuma ietvaros veiktajās nodarbināto un darba devēju aptaujās šis fakts tika uzsvērts kā ļoti liels apgrūtinājums savlaicīgai iespējamo arodslimību konstatēšanai, lai veiksmīgi īstenotu to ārstēšanu.
Pētījumā secināts, ka pēdējo 20 gadu laikā Latvijā novērojams būtisks pirmreizēji reģistrēto arodslimnieku un arodslimību skaita pieaugums, kam iemesls nav bijis darba aizsardzības prasību neievērošana vai sabiedrības kopējā veselības stāvokļa dramatiska pasliktināšanās, bet gan kopējās darba aizsardzības sistēmas pilnveidošana valsts normatīvo aktu un pašu uzņēmumu iekšējās darba organizācijas līmenī. Pieaugusi arī nodarbināto informētība par savām tiesībām un iespējām veikt diagnostiku, novērst arodslimību u.c. Tāpēc, uzzinot par citu cilvēku pieredzi un sastopoties ar līdzīgām veselības problēmām, arvien vairāk nodarbināto pievērš uzmanību arodslimību diagnosticēšanai un ārstēšanai.
Lielākās pirmreizēji reģistrēto arodslimību skaita svārstības notika 2006. - 2012. gadā, ko ietekmēja gan kopējā ekonomiskā situācija valstī, gan veiktās normatīvo aktu izmaiņas. Jau iepriekšējos pētījumos tika identificēts, ka arodslimību gadījumu skaita samazināšanās 2006. gadā skaidrojama ar izmaiņām OVP veikšanas kārtībā. Proti, MK 08.06.2004. noteikumos Nr. 527 “Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude” bija noteikts, ka arī ģimenes ārsts var sniegt atzinumu par veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam. Ņemot vērā ģimenes ārstu pieredzes un zināšanu nepietiekamību arodveselības jomā, samazinājās arī diagnosticēto arodslimību skaits uz vienu arodslimnieku. Tādēļ tika noteikta jauna kārtība ar MK 10.03.2010. noteikumiem Nr. 219 „Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude”, kas paredz, ka šādus slēdzienus var dot tikai arodslimību ārsts, kas darba aizsardzības speciālistu skatījumā krietni uzlabojis arī OVP kvalitāti.
No 2012. gada būtiski palielinājās arodslimību skaits uz vienu arodslimnieku (no 2,5 arodslimībām 2012. gadā līdz 3,8 – 2016. gadā), sasniedzot augstāko rādītāju pētījuma periodā. Šādi rezultāti norāda uz negatīvu tendenci, jo liela daļa nodarbināto izvēlējušies doties pie ārsta tikai tad, kad viņu veselības stāvoklis jau bija būtiski pasliktinājies. Šādā gadījumā nereti daudzas arodslimības, kas konkrētam cilvēkam radušās atšķirīgu darba vides riska faktoru ietekmē (piemēram, putekļu izraisītas plaušu slimības un spondiloze smagumu pārvietošanas dēļ), tikušas atklātas vienlaikus un zināmā mērā jau ir ielaistas - tātad grūtāk ārstējamas. Taču eksperti uzskata, ka arodslimību skaita straujo palielināšanos iespējams skaidrot arī ar arodslimību ārstu kvalifikācijas līmeņa paaugstināšanos un iedzīvotāju novecošanos (viņiem saglabājot aktivitāti darba tirgū), kā arī to, ka preventīvie pasākumi dažādu darba vides riska faktoru nelabvēlīgās ietekmes mazināšanai un novēršanai netiek veikti atbilstoši vai tiek veikti nepilnīgi.
Ņemot vērā arodslimnieku skaita pieaugumu, arodslimības kļūst par aizvien lielāku izaicinājumu darba aizsardzības kontekstā. Tā kā ir nepieciešams veikt pasākumus, kas orientēti uz arodslimību novēršanu, pētījuma autori iesaka stiprināt veselības aprūpi un ar darba aizsardzību saistīto atbildīgo institūciju analītisko kapacitāti, lai nodrošinātu arodslimību cēloņu identificēšanu darba vietās un to analīzi. Tāpat tiek rosināts paplašināt veselības aprūpes speciālistu un ar darba aizsardzību saistīto speciālistu zināšanas par arodslimības izraisošajiem faktoriem un to efektīvu novēršanu, kā arī par arodslimību agrīnu diagnostiku. Kā vēl viens būtisks faktors arodslimību problēmas savlaicīgai risināšanai tiek uzsvērta nepieciešamība uzlabot arodslimību ārstu pieejamību reģionos, lai tiktu nodrošinātas regulāras, laicīgas un kvalitatīvas OVP.
Smago nelaimes gadījumu darbā mazāk
Letālo nelaimes gadījumu darbā skaits gadu no gada bijis mainīgs ar kopējo tendenci to skaitam samazināties (no 3,5 letāliem nelaimes gadījumiem uz 100 000 nodarbināto 2013. gadā līdz 2,3 – 2017. gadā), tomēr tas joprojām bijis būtiski augstāks nekā vidēji ES valstīs (2016. gadā – 1,5 uz 100 000 nodarbināto).
Kā norāda pētījuma autori, būtiskākie aspekti, kas veicinājuši situācijas uzlabošanos, ir darba vides un tehnoloģiju modernizācija, kā arī jaunu darba organizācijas metožu izmantošana, mazinot nodarbināto saskarsmi ar noteiktiem riska faktoriem, kuri var radīt būtisku apdraudējumu nodarbināto veselībai un dzīvībai. Tāpat pozitīvi situāciju ietekmējušas arī VDI un citu atbildīgo institūciju veiktās kontroles un preventīvās darbības (darba devēju un nodarbināto informēšana, tematiskās pārbaudes u.c.), kā arī darba devēju nodrošinātie darba aizsardzības pasākumi.
Valsts līmenī plānojot aktivitātes letālo nelaimes gadījumu novēršanai, pētījuma autori rosina paredzēt papildu pasākumus nodarbinātajiem vecuma grupā no 45 līdz 54 gadiem kā pētījuma ietvaros identificētajai riska grupai. Tāpat papildu izglītojošas aktivitātes par darba drošību rosināts organizēt darba devējiem Kurzemes, Latgales un Vidzemes reģionos, tostarp lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes, ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarēs, kā arī mikro, mazajos un vidējos uzņēmumos (līdz 250 nodarbinātajiem) visā Latvijā.
Lai gan 2013. - 2017. gadā pieauga kopējais nelaimes gadījumos darbā cietušo skaits (no 192,1 nelaimes gadījumos cietušo uz 100 000 nodarbināto 2013. gadā līdz 211,1 – 2017. gadā), tomēr tas joprojām bija būtiski zemāks nekā citās ES valstīs (2016. gadā - 1403 uz 100 000 nodarbināto).
Vienlaikus eksperti norāda, ka nelaimes gadījumu skaita pieaugums varētu būt lielā mērā skaidrojams ar biežāku to reģistrāciju, ko sekmējusi darba devēju izpratnes palielināšanās par nodarbināto veselības ietekmi uz uzņēmuma vai iestādes darbības rezultātiem. Tāpat iemesls minētajam pieaugumam varētu būt kopējās finansiālās situācijas uzlabošanās pētījuma aptvertajā laika periodā, radot nodarbinātajiem drošības sajūtu, ka, ziņojot par nelaimes gadījumu darbā, tas neradīs ilgstošas finansiālas problēmas (piemēram, zaudējot darbu).
Speciālisti vienlaikus uzsver, ka ir svarīgi turpināt aktīvu skaidrošanas darbu, lai mazinātu nereģistrēto nelaimes gadījumu skaitu, kas, spriežot pēc darba devēju un nodarbināto aptauju datiem, varētu būt no vienas trešdaļas līdz pat pusei no kopējā notikušo nelaimes gadījumu darbā skaita. Šāds rādītājs ir ļoti augsts, attiecīgi neļaujot precīzi noteikt visus darba vietā notikušo nelaimes gadījumu cēloņus.
Pētījums arī ļauj secināt, ka vairāk nekā trešdaļu letālo nelaimes gadījumi darbā izraisīti dēļ darba procesa organizācijas, bet kopumā kā biežākais nelaimes gadījumu cēlonis tika identificēta nedroša cilvēku rīcība, kas sevī ietver nepietiekošu uzmanību, darba drošības noteikumu vai instrukciju neievērošanu un citus aspektus. Eksperti secinājuši - lai novērstu nelaimes gadījumu atkārtošanos, darba devēji veikuši dažādus darba aizsardzības pasākumus, un pozitīvi vērtējams, ka būtiski samazinājies to darba devēju īpatsvars, kuri darba aizsardzības pasākumus vispār neorganizēja. Darba devēji visbiežāk veikuši nodarbināto papildu instruktāžu un apmācību, pārveidojuši darba organizāciju, retāk – aprīkojuma nomaiņu vai uzlabošanu, kā arī papildu individuālo aizsardzības līdzekļu nodrošināšanu.
Lai gan jau šobrīd VDI regulāri īsteno gan preventīvos, gan kontroles pasākumus, tostarp nodrošinot darba devējus un darbiniekus ar informāciju par darba drošību un tās nozīmi nelaimes gadījumu novēršanā, nepieciešamības gadījumā arī sniedzot konsultācijas, tomēr, ņemot vērā pētījumā secināto, eksperti rosina šīs aktivitātes iespēju robežās vēl paplašināt, lai tādējādi sekmējot nelaimes gadījumu darba vietās mazināšanos.
Turklāt, lai palielinātu darba devēju izpratni un atbildību par darba drošības pasākumu īstenošanas svarīgumu ikvienā uzņēmumā, pētījuma autoru skatījumā būtu apsverama iespēja veikt nelaimes gadījumu radīto izmaksu aprēķinu un analīzi dažādos līmeņos (piemēram, uzņēmuma, valsts līmenī), tādējādi ar reāliem skaitļiem un piemēriem ļaujot ikvienam uzskatāmi redzēt, kā nelaimes gadījumi un to seku novēršana rada gana lielus izdevumus darba devējiem, darbiniekiem un arī valstij. Šādi publiski pieejami aprēķini, pēc ekspertu domām, varētu būt papildu stimuls ikvienam darba devējam atvēlēt finansējumu darba drošības pasākumiem, redzot, ka negadījumu izraisīto seku novēršana izmaksā daudzkārt dārgāk.